Muzeji un pludmales neapšaubāmi ir lieliskas atvaļinājuma sastāvdaļas, bet kas var būt labāks par garšīgu maltīti pēc dienas svaigā gaisā?
Vasara ir labākais laiks, kad baudīt sulīgus vietējos augļus, pasūtīt vīna glāzi jau pusdienās un aizmirst par kaloriju skaitīšanu. Turklāt ir īstais laiks ēdienkartē pasūtīt kaut ko tādu, ko nekad vēl neesi ēdis. Varbūt tu atklāsi savu jauno mīļāko ēdienu?
Izvēlēties galamērķi tikai ēdiena dēļ, iespējams, ir tava labākā ideja šogad! Atliek vien novēlēt labu apetīti!
Lisabona, Portugāle
Photo on Instagram
Pateicoties 800 kilometrus garajai krasta līnijai, nav nekāds pārsteigums, ka pirmais ieteikums ir baudīt jūras veltes, tomēr īstais vasaras ēdiens ir sardīnes.
Jūnijā visā Lisabonā svin Festo de Santo Antonio svētkus, kas veltīti tieši sardīnēm un mīlestībai. Svētais Antonio zināms kā kvēlo siržu aizbildnis, tādēļ pilsētā bieži vien redzēsi dāmas kāzu kleitās, nereti notiek laulību ceremonijas, kurā piedalās vairāki desmiti pāru! Šo svinību laikā gaisā smaržo pēc bazilika, jo to uzskata par laimes simbolu, tādēļ aromātisko garšaugu dāvina tam cilvēkam, kuru mīl.
Protams, uz katra stūra grilē sardīnes un plūst vīna jūras. Tradicionāli sudrabainās zivis ēd ar biezu skābmaizes šķēli un grilētu papriku, ja arī tu iemīlies šajā vienkāršajā ēdienā, suvenīru veikaliņos var nopirkt ne tikai magnētiņus, bet pat spilvenus sardīņu formā.
Photo on Instagram
Neskatoties uz tveicīgajām vasaras dienām, Lisabonā ēd caldo verde zupu, ko gatavo no keila salātu lapām, kartupeļiem un pikantajām čorizo desiņām, bet viegla uzkoda līdzņemšanai ir presunto. Tā ir portugāļu versija par prošuto, palūdz, lai miesnieks caurspīdīgas šķēlītes nogriež tieši no lielās ciskas, kas karājas pie griestiem. Nereti šie gaļas gabali savu ēdāju gaida pat trīs gadus!
Photo on Instagram
Ierodoties Lisabonā nav nepieciešams ilgs laiks, lai pamanītu to, cik ļoti Portugāle mīl cukuru. Pat vasarā, pēc sātīgiem ēdieniem, ir nepieciešams punktiņš uz “i”.
Vispopulārākais saldums neapšaubāmi ir olu krēma smalkmaizītes.
Runājot par vīnu, labākais atvaļinājuma sabiedrotais ir nedaudz dzirkstošais vinho verde, tādēļ veikalos meklē pudeles ar iezaļganu šķidrumu. Tieši zaļo krāsu apzīmē vārds “verde”, un šis vīns nāk no auglīga Portugāles ziemeļu reģiona. Tam nav gadiem jānīkst pudelēs, tieši otrādi, tas jādzer jauns.
Madride, Spānija
Tveicīgās dienās, pat neskatoties ēdienkartē, pasūti gaspačo. Aukstā zupa no sulīgiem tomātiem, kraukšķīgiem gurķiem, saldas paprikas un olīveļļas atsvaidzinās labāk nekā auksta ūdens glāze.
Šīs zupas radiniece salmorejo ir bieza krēmzupa ar kārtīgu ķiploku piedevu, turklāt to pasniedz ar saceptiem bekona gabaliņiem. Jā, arī šī zupa ir jāēd auksta! Un pat nedomā ēst iekštelpās, lai dzīvo terases un pikniki parkā.
Ja ir kāds saldais ēdiens, kas obligāti ir jānogaršo esot Madridē, tad tas ir churros con chocolate.
Photo on Instagram
Leģendārs ēdiens ir boquerones – sālīti, etiķī peldināti anšovi. Iztēlojies šādu launagu – norasojusi auksta alus glāze un šķīvis ar olīvām, sieru un sudrabainām zivtiņu filejām. Mēli var norīt! Ja alus neiet pie sirds, ko saki par tinto de verano? Tulkojumā tas nozīmē “vasaras vīns”, un to gatavo no sarkanvīna un citronu limonādes.
Vakariņas Madridē nozīmē tapas! Šeit tapas ir ēšanas stils.
Populārākās no tapām ir kartupeļu kroketes ar dažādiem pildījumiem, kalmāru gredzeni vai fritēti mazie kalmāriņi, ķiplokos ceptas garneles, sautēta vērša aste, tortilja jeb kartupeļu omlete, jamon serrano šķiņķis, cepti šampinjoni, maize ar smalcinātiem tomātiem un kartupeļi asā čili mērcē.
Photo on Instagram
Viena no populārākajām uzkodām ir bocadillo de calameres jeb fritētu kalmāru gredzenu sviestmaize – tas ir tikpat klasisks Madrides ēdiens kā pica Itālijā.
Nebrīnies, to tiešām pasniedz bez mērces, tādēļ uzreiz pasūti kādu dzērienu.
Photo on Instagram
Un žāvēto cūkgaļu jamón ibérico arī noteikti nogaršo, to gatavo no vienas konkrētas cūku šķirnes un gaļas šķēlēs redzamas smalkas tauku upītes.
Tomēr Madride ir ļoti draudzīga pilsēta arī veģetāriešiem un vegāniem, piemēram, restorānā B13 var baudīt spāņu virtuvi, kas pielāgota tiem, kas neēd dzīvnieku produktus.
Tā vien šķiet, ka visu atvaļinājumu Madridē varētu pavadīt, kustinot žokļus, un kāpēc gan ne?
Milāna, Itālija
Photo on Instagram
Viena no Milānas dāvanām pasaulei ir gorgonzola siers, leģenda vēsta, ka ģimene pagrabā no zagļiem noslēpa sieru, bet kad atnāca tam pakaļ, gabaliņu bija pārņēmušas zila pelējuma dzīslas. Un tavu brīnumu, siers bija kļuvis vēl garšīgāks!
Vasarā meklē kafejnīcas ar dārzu, ļoti romantiska vieta ir La Brisa, kur gatavo sezonālus ēdienus, bet vecmodīgāku Milānas elpu var sajust Al Garghet restorānā. Senā milāniešu dialektā nosaukums nozīmē “varžu kurkstēšana”, ēdienkarte rakstīta kaligrāfiskā rokrakstā, un visur ir ziedi, pat uz galdautiem.
Photo on Instagram
Vasarai piestāv vitello tonnato, kas ir atdzesēta teļa gaļa kaperu un tunča mērcē, varbūt kombinācija skan nedaudz dīvaini, bet ir vērts nogaršot.
Photo on Pixabay
Noteikti tu vēlies arī pārbaudītās vērtības, piemēram, picu un risoto. Tā ir lieliska izvēle, jo daudzi nemaz nezina, ka Milānas apkārtnē audzē rīsus.
Un klīst leģenda, ka 16. gadsimtā kāds māceklis, kurš katedrālē strādāja pie vitrāžām, nolēma baltos rīsus iekrāsot ar safrānu, lai tie atgādinātu dzelteno stiklu.
Bet piknikam piestāvēs piadina maizīte, kas ir nedaudz biezāka nekā tortilja un parasti pildīta ar sieru, prošuto un dārzeņiem.
Labi, ka ceļo vasarā, jo šis ir attaisnojums katru dienu ēst gelato. Kur baudāms labākais? O, tev jāmēģina tas noskaidrot pašam, vai izaicinājums pieņemts?
Photo on Instagram
Aperitīvu tradīcija ir unikāla tieši Ziemeļitālijā un jo īpaši Milānā. Katrs sevi cienošs milānietis pēc darba dienas beigām pirms doties uz vakariņām mājās vai restorānā mēdz iegriezties bārā uz kokteili.
Šī tradīcija ir tik spēcīga, ka teju katrs Milānas bārs darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 22:00 piedāvā gardas uzkodas par kurām nav papildus jāmaksā, nobaudot aperitīvu.
Nica, Francija
Photo on Unsplash
Sākot no mīdijām un tunča līdz olīvām un baklažāniem – šī ir gastronomisku piedzīvojumu pilna pilsēta.
Sāc ar tipisku Nicas street food – socca ir plāna, kraukšķīga turku zirņu pankūka, ko cep akmens krāsnī kā picu, turklāt viducītī tā vēl ir mīksta.
Klasiska ēdienreize ir Niçoise salāti no salātlapām, sīpoliem, melnajām olīvām, cieti vārītām olām, tunča un varbūt dažiem anšoviem. Un smagu mērču vietā garda olīveļļa.
Ja steidzies uz pludmali, šos salātus var iepildīt le pan bagnat apaļajā maizītē.
Photo on Instagram
Pavasarī un vasarā ēd les petits farcis, kas ir ar gaļu un rīsiem pildīti baklažāni, tomāti vai cukīni.
Veģetārieši noteikti priecāsies par sēņu un kvinojas pildījumu, turklāt šos krāsnī ceptos gardumus ēd arī aukstus.
Photo on Unsplash
Ja Nica, tad jūras veltes.
Izvēlies nobaudīt jūras velšu plate, kurā iekļauts nedaudz no visa, ko restorāns piedāvā: vārīti jūras gliemeži, kas ar mazu adatiņu jāizvelk ārā no čaulas (sea snails), dažādu izmēru garneles un vēžveidīgie – sākot no lieliem langustiem līdz mazām tumšām garnelītēm, kas graužamas ar visu čaulu kā sēkliņas, svaigi jūras eži un , protams, austeres.
Klāt tam visam pasniedz svaigu maizi, sviestu un vīnu – voilà!
Photo on Instagram
Nicā ir vairāki restorāni, kam piešķirtas Mišelin zvaigznes, piemēram, JAN un Les Agitateurs, bet La Roustide šefpavārs aizraujas ar trifelēm, tur var nogaršot jūras plauža tartaru ar vasabi un trifeļu skaidiņām.
Brīdinām, ka vasarā visas maltītes pavada glāze rosé vīna, droši izvēlies sausu vietējo vīnu, turklāt tam nav jābūt dārgam, arī pāris eiro vērta pudele būs laba.
Bet vecpilsētā meklē Fenocchio saldējuma namiņu, kur var nobaudīt avokado, olīvu, kaktusu un citrona ziedu garšas.
Photo on Instagram