Venēcija pandēmijas laikā piedzīvoja atdzimšanu. Dzīvei atgriežoties ierastajās sliedēs, šī unikālā pilsēta viesiem atklāj jaunus stāstus un vietas.
Klasika
Izcilais Sv. Marka laukums (Piazza San Marco) allaž bijis Venēcijas dzīves centrs. Šī globālā ikona gadsimtiem ilgi daudzināta kā pasaulē skaistākā viesistaba – pasaules enerģijas, bagātības un patiesa skaistuma simbols. Laukuma perimetru ieskauj iespaidīgās Vecās un Jaunās Prokurācijas ēkas (Procuratie Vecchie e Nuove), brīnišķīgajām mozaīkām rotātā Svētā Marka bazilika (Basilica di San Marco) un renesanses pērle – pulksteņa tornis (Torre dell’Orologio.) Pašlaik ir vēsturisks brīdis: pēc pieciem izaicinošiem restaurācijas darbu gadiem pagājušajā mēnesī tika atvērta Vecā Prokurācija, un pirmo reizi 500 gadu laikā šī 16. gadsimta celtne ir pieejama publikai, kļūstot par pasākumu, izstāžu un tikšanos centru.
Sv. Marka laukumā atrodas arī Caffè Florian (1720), ko uzskata par senāko kafejnīcu Itālijā. Savulaik te biežs viesis bija Džakomo Kazanova un vēlāk – tādas slavenības kā Klārks Geibls, Endijs Vorhols un Selma Haijeka. Fonā skanot dzīvajai mūzikai, te tiek pasniegts nevainojams, mutē kūstošs tiramisù un izcilā Caffè alla Venexiana. Nogaršo eleganti ‘iepakotos’ cicchetti, Venēcijai raksturīgas uzkodas, ko pārdod Grancaffè Quadri (1775) otrpus laukumam. Zvaigžņotais dizainers Filips Starks izstrādājis šo vēsturisko telpu atjaunošanas plānu.
Taču kur pilsētas vēsturiskajā sirdī patverties no pūļiem un sajust miera vēsmu? Giardini Reali miera oāzē, protams. 1806. gadā atklāto dārzu pirms pāris gadiem atjaunoja, un nu tas ir atguvis savu botānisko un arhitektonisko nozīmi. Zaļo augu un ziedu paradīzi, kas raksturīga lagūnas ekosistēmai, kā arī eksotiskos eksemplārus, kā bambusu audzes, papildina arhitektoniski izcilā, stiklotā Padiglione del Caffè, kurā pasniedz Illy kafiju.
Foto: Zintec
Biennāle aicina pasapņot
Šīs sezonas vērienīgākais pasākums ir 59. Venēcijas biennāle, kurā līdz 27. novembrim godinās mūsdienu mākslu un māksliniekus. Biennāle norisināsies centrālajā paviljonā un nacionālajos Giardini paviljonos, senajā Arsenale kuģu būvētavā un daudzās citās vietās vēsturiskajā centrā un citur. Izstādes mākslinieciskā direktore ir Milānā dzimusī Sesīlija Alemani (Cecilia Alemani), kas šobrīd dzīvo Ņujorkā. Viņa ir viena no pasaulē ietekmīgākajām lielu mūsdienu mākslas projektu kuratorēm un pirmā itāļu sieviete biennāles vēsturē, kam uzticēta šī atbildība.
Biennāle pulcēs 213 māksliniekus no 58 valstīm, un tajā dominēs trīs temati: ķermeņu un to pārvērtību atspoguļojums, cilvēka attiecības ar tehnoloģijām un saikne starp ķermeni un Zemi.
Šogad biennāles nosaukums ir “Sapņu piens”, un šī frāze ir aizgūta no britu-meksikāņu mākslinieces Leonoras Keringtonas (Leonora Carrington) grāmatas. Tajā sirreālisma rakstniece apraksta maģisku pasauli, kurā dzīve tiek nepārtraukti skatīta no jauna caur iztēles prizmu. Tā ir pasaule, kurā ikviens var mainīties, pārvērsties un kļūt par kaut ko vai kādu citu.
Vēstures un tekstila fanu sirdis šajā pavasarī silda vēl kāds iedvesmojošs notikums mākslas frontē – vērienīgā Museo Fortuny atvēršanās. Šajā gotiskajā Pesaro degli Orfei palaco Sv. Marka laukumā spāņu modes dizainers un intelektuālis Mariano Fortuny y Madrazo un viņa sieva Henriette Nigrin (franču modes dizainere un tekstilmāksliniece) aizvadīja savu dzīvi un radošo karjeru. Muzeja pastāvīgajā kolekcijā ir Fortuny gleznas, teātra scenogrāfija, apgaismojums, tērpi un audumi.
Citas salas
Venēcijas burvība atklājas tās dažādajās salās. Sākumā, ieelpojot sāļo lagūnas gaisu, dosimies uz Sandžordžio Madžiore (San Giorgio Maggiore), kas zināma kā ciprešu sala. Šis nozīmīgais kultūras galamērķis atrodas vien pāris minūšu vaporetto brauciena attālumā no San Zaccaria pieturas Giudecca virzienā.
Sandžordžio Madžiore ir Fondazione Giorgio Cini kultūras organizācijas mājas, kur tā attīsta un īsteno vērienīgus starptautiskos projektus. Šobrīd Stanze del Vetro izstāžu telpās norisinās FontanaArte: House of Glass izstāde, kuras kurators ir Kristiāns Larsens (Christian Larsen). Izstādes centrā ir leģendārā Milānas uzņēmuma meistardarbi, kas radīti tādu leģendu kā Džio Ponti (Gio Ponti), Maksa Ingranda (Max Ingrand) un Gae Aulenti vadībā. Salā atrodas arī Borhesa labirints ar 3200 rūpīgi noformētiem buskusa krūmiem, koncertzāle un kafejnīca ar terasi, no kuras paveras skats uz kuģīšiem un Venēcijas panorāmu, un daudz citu aizraujošu brīnumu.
Stāsta, ka Isola della Certosa, sala, kas atrodas pretim Arsenale, ir Venēcijas centrālais parks. Šī zaļā zona ar pļavām, parku un bišu stropiem ir kā radīta piknikiem, sporta aktivitātēm un atpūtai. Šeit vari pietauvot savu laivu un iekārtoties kafejnīcas terasē virs ūdens un saulrietā labu draugu kompānijā malkot prosecco vai organisku Veneto sarkanvīnu.
Isola delle Rose (Sacca Sessola) ir vēl viena Venēcijas lagūnas pērle, un tajā atrodas godalgotais JW Marriott Venice Resort & Spa. Slavenais itāļu arhitekts Mateo Tuns (Matteo Thun), kurš renovēja 20. gadsimta sākumā celto kompleksu, izskaidroja projekta genius loci: pamatā ir nevis ēkas, bet vide – ūdens, klusums un laika rāmais plūdums. Restauratori ņēma vērā apkaimes kultūru un dabu un pieņēma mērķtiecīgu lēmumu izmantot vietējos materiālus, kā Murano stiklu un spoguļus un vietējos ķieģeļus, flīzes un audumus. Ar Michelin zvaigzni apbalvotais restorāns Fiola at Dopolavoro, kas ierīkots 1936. gadā celtā ēkā, arī izstaro to pašu vietējo vēsturisko šarmu.
Uzmanības vērtas pērles
Venēcijas izcilā vēsturiskā mantojuma vidū daudziem viesiem nepamanīts garām paslīd slavenais 20. gadsimta venēciešu arhitekts un dizainers Karlo Skarpa (Carlo Scarpa).
Viņa jājamzirdziņš bija stikls, un viņš ļoti rūpīgi atjaunoja ēkas, nebojājot un neiznīcinot pilsētas autentisko kodu. Ja vēlies redzēt, cik harmoniski Venēcijā vecais un mūsdienīgais dzīvo plecu pie pleca, apmeklē Querini Stampalia kultūras centru. Arī Olivetti izstāžu zāle Sv. Marka laukumā ir Skarpas meistardarbs.
Patieso Venēcijas garu sajutīsi senajā Rialto tirgū (Mercato di Rialto). Košās krāsas, smaržas un enerģētiskie tirgotāji šeit spēlē nozīmīgu lomu. Šis ir viens no senākajiem tirgiem Itālijā, kas jau kopš 1907. gada ir starptautiski ietekmīgākajs tirdzniecības punkts un ekonomikas un finanšu centrs. Viena no satriecošākajām ēkām tirgus apkaimē ir Pescheria, 1907. gadā celtais zivju paviljons ar Venēcijas gotiskā stila fasādi un skatu uz Lielo kanālu (Grand Canal). Tā kā paviljons atrodas pilsētas centrā, tajā bieži vien tiek rīkoti visdažādākie pasākumi. Šādās reizēs tiek klāti bagātīgi galdi, un zvaigžņoti pavāri pasniedz debešķīgas maltītes. Šis gods tika arī luksusa brenda Dolce & Gabbana viesiem Venēcijas dienās pagājušajā vasarā.
Ja šķērsosi atjaunoto Rialto tiltu, dodies uz nākamo atjaunoto pērli – Scala Contarini del Bovolo. Skaistais 28 metrus augstais cilindra formas tornis slēpj spirālveida kāpnes (bovolo venēciešu valodā nozīmē gliemezis), un to pasūtīja ēkas īpašnieks Pjetro Kontarini (Pietro Contarini). Venēciešu renesanses un gotikas stila ēka ir būvēta no sarkaniem ķieģeļiem un balta Istrias akmens. Pieveicot 80 pakāpienu, balvā saņemsi izcilu skatu uz pilsētu un bildes, bildes, bildes!
Jaunākās tendences un vietējais gars
Osterie, bacari, trattorie – neviens sevi cienošs venēcietis nelaiž garām ēšanas un dzērienu baudīšanas prieku. Arī Venēcijas identitāte nav iedomājama bez vēsturiskām kafejnīcām, kurās ļaudis garāmejot piestāj pēc kafijas vai kūkas gabaliņa un to notiesā pie marmora letes vai bāra galdiņiem. Ir vērts izbaudīt Pasticceria Tonolo (1886) atmosfēru un klasiskās porcelāna tasītes, kā arī Marchini (1966) vai Dal Mas (1906). Nosacījums Venēcijā ir šāds: apkalpošanas cena ir stipri atkarīga no tā, vai izvēlies sēdēt pie galdiņa vai stāvēt pie bāra.
Venēcijas virtuves transformācija rit pilnā sparā jau kādu laiku. Protams, sarde in saor un baccalá mantecato nekur nav pazuduši, taču jaunā tendence ir transformēt gadsimtiem senās lagūnas tradīcijas inovatīvās maltītēs, kam pamatā ir neparastas sastāvdaļu kombinācijas. Pa šo straumi peld arī restorāns Local, jauns projekts Castello apkaimē. Šeit smalkas maltītes no sezonālām, vietējām sastāvdaļām pasniedz neformālā atmosfērā ar tradicionāla venēciešu dizaina elementiem.
Venice Venice Hotel ir kļuvis par vienu no Venēcijas viesmīlības nozares spožākajām zvaigznēm. Šo ambiciozo nosaukumu nēsā jauna lukusa klases viesnīca Lielā kanāla malā iepretim Rialto tirgum. Tā ierīkota antīkajā Ca’ da Mosto palaco ar elegantu bizantiešu ēras fasādi. Īpašums pieder novatoram un slavenā modes zīmola Golden Goose dibinātājam Alesandro Gallo (Alessandro Gallo). Viņš ir radījis viesnīcas scenogrāfiju, kas veido dialogu starp biennāles avangardu un pilsētas vēsturi, savukārt foajē ir veltīts Venice M’Art dizaina priekšmetu konceptveikalam. Ar šādu viesnīcas konceptu Gallo, līdzīgi kā daudzu no jauna atklāto Venēcijas ēku īpašnieki, atver durvis uz nākotnes Venēciju.
Vairāk par Venēciju lasi Baltic Outlook.