Pastaigas pa omulīgu kafejnīcu un mīlīgu koka namiņu izraibinātām ielām, slaveno fjordu apskate ziemas pilnbriedā un senu slēpošanas tradīciju izbaudīšana ir vien daži no Baltic Outlook žurnālistes Loras Holas atklājumiem nesenajā ceļojumā uz Bergenu.
Tālāk stāstā uzzināsi, kāpēc šī burvīgā pilsēta mierīgi varētu kļūt arī par tavu labāko atklājumu šoziem.
“Ievelc elpu,” mudina Turida. “Vai jūti? Gaiss šodien nāk no ziemeļiem. Tik tīrs.” Turida šodien ir mana gide Ulrikena kalnā, augstākajā no septiņām virsotnēm, kas ieskauj Norvēģijas otro lielāko pilsētu Bergenu.
Photo on Unsplash
Visu rītu viņa man ir stāstījusi stāstus par kalnu, kuram vārdu deva te apmetušies vikingi, kā arī par kalnu būdās mītošajiem neparastajiem iedzīvotājiem un arī par pašu pilsētu, taču tieši komentārs par gaisu mani aizķer visvairāk.
Tīrs, svaigs gaiss taisnā ceļā no Ziemeļeiropas ledājiem un iespēja ar to piepildīt plaušas. Tieši tā mums pietrūcis, vai ne?
Ziemas ekskursijas uz fjordiem
Bergenai ir bagātīga vēsture, kas sniedzas līdz pat Hanzas tirgotājiem 13. gadsimtā un vikingiem vēl pirms tam.
Pilsēta atrodas Norvēģijas rietumkrastā, to ieskauj kalni, tai skaitā Ulrikena kalns, kurā nokļūt var ar trošu vagoniņu, un Fleijena kalns, kas atrodas vien īsa gājiena attālumā no vecpilsētas pa līkumotu meža taciņu.
Photo on Unsplash
Lai gan Ulrikena virsotnē ir auksti – mīnus septiņi grādi –, kalnu ainava un ledāju ēnas pār tiem atmodina kādu daļiņu manis, ko neesmu izjutusi vairāk nekā gadu, tas ir, atklāšanas prieku un sajūsmu par dabu.
Skandināvu koncepts friluftsliv ir viena no šīs puses idejām, kam nav tulkojuma. Burtiskā tulkojumā šis vārds nozīmē “svaiga gaisa dzīve” un ietver veldzēšanos dabā visplašākajā nozīmē. Tas izklausās pēc perfekta koncepta šim brīdim.
Photo on Unsplash
Bergena ir vārti uz fjordiem. No ostas atiet kuģīši, kas slīd pa iespaidīgajiem kanāliem, kurus cietajās klintīs pēdējā ledus laikmetā izgrauzuši ledāji, un dāvā ieskatu dzīvē pasaules malā.
Krāsaini koka namiņi piespiežas pie klintīm, kamēr kruīza kuģīši spraucas cauri visšaurākajām spraudziņām un vienlaikus izvadā pastu pa mājām, kas uzbūvētas nomaļus no iemītās takas.
Photo on Unsplash
Bergenā sākas divas nozīmīgas tūres. “Mostraumen Fjord Cruise” ir trīs stundu garš brauciens gar Osterfjord uz Modalen pilsētiņu un ūdenskritumu, kas no tuvākā ledāja iepludina ūdeni fjordā. Stāvot kuģa priekšgalā, seju apsmidzina ledusaukstie ūdens pilieni.
Photo on Visit Bergen
Tūre “Norway in a Nutshell” ekskursantus izvizina pa valsts skaistākajām vietām 11 stundu ilgā piedzīvojumā.
Sākumā tā ved pa gleznaino Bergenas dzelzceļu, taču tālāk aizvijas pa mežonīgo kalnu reljefu uz Vosu, tad uz UNESCO Pasaules mantojuma spīdekli Nīrejfjordu.
Pirms atgriešanās Bergenā daudz iespaidu, kalnu ainavu un ūdenskritumu sagādā Flomas dzelzceļa līnija.
Photo on Unsplash
Šī ir viena no Norvēģijas iecienītākajām fjordu tūrēm, turklāt, ievērojot Norvēģijas fokusu uz ilgtspēju, gandrīz visu ceļu var veikt sabiedriskajā transportā.
Ja tev ir iespēja, rezervē vietu vai nu Future of the Fjords, vai nu Vision of the Fjords kuģītī. Tos abus darbina elektrība.
Photo on Unsplash
Visas ekskursijas notiek arī ziemā, un tas ļauj viesiem aplūkot, kā dzīve noris šajā Norvēģijas pusē, kur sniega cepures kalnu virsotnēs vīd līdz pat vasaras sākumam.
Ja tev rodas piedzīvojumu kāre, ir labas ziņas – Bergena ir izcila vieta, kur uzsākt slēpošanas brīvdienas, jo no centrālās dzelzceļa stacijas vairāki vilcienu maršruti ved tieši uz slēpošanas kūrortiem.
Plašas un brīvas trases
Lai gan Bergenu ieskauj septiņi kalni, tie drīzāk ir piemēroti kāpelēšanai nekā slēpošanai, tāpēc, lai atrastu pieklājīgu slēpošanas trasi, būs vajadzīgs aptuveni pusotras stundas brauciens ārpus pilsētas.
Taču vilties nenāksies. “Pieklājīga slēpošanas trase” valstī, kas ieguvusi visvairāk Ziemas olimpisko spēļu medaļu slēpošanas disciplīnā, ne visai atbilst ierastajam priekšstatam.
Photo on Unsplash
Mēdz jokot, ka norvēģi piedzimst ar slēpēm kājās,– tieši tik ērti valsts iedzīvotāji jūtas sniegā.
Tiem, kas dzimuši bez slēpēm, vērts zināt, ka norvēģu kūrorti nav paredzēti tikai profesionāļiem. Katrā no tiem ir vairākas lieliskas slēpošanas skolas, un iesācējiem plašums un nepārblīvētās trases būs pašā laikā.
Ja tev šķita, ka fjordi ir iespaidīgi, pagaidi, līdz tos ieraudzīsi komplektā ar izrobotajām kalnu grēdām un ziemeļblāzmu. Kā parastā ziemā, taču simtreiz labāk.
Photo on Unsplash
Negarantējam, ka, slēpojot Norvēģijā, iegūsi kādu medaļu, tas atkarīgs tikai no tevis, taču garantējam plašas un brīvas nogāzes, garus nobraucienus, izklaides ģimenei un uzticamu sniega segu.
Ja tevi interesē après ski, jāsaka, ka piedāvājums ir pieticīgāks nekā Šveices vai Francijas Alpos, taču omulīgie kūrorti, šarmantie ciemi un elpu aizraujošās ainavas to līdzsvaro.
Norvēģiju pazīst kā dārgu valsti, taču kalnos pacēlāju kartes un maltītes ir lētākas nekā Alpos un lielveikalu pārtika arī izmaksā mazāk nekā lielākajā daļā Alpu kūrortu.
Photo on Voss resort
Voss slēpošanas kūrorts atrodas vistuvāk Bergenai. Pusotra stunda ar auto vai mazliet virs stundas ar vilcienu, un esi klāt, līdz ar to paslēpot iespējams arī īsākos ceļojumos. No vilciena stacijas līdz pašam kūrortam ved trošu vagoniņš.
Šis ir lielākais slēpošanas kūrorts rietumu Norvēģijā, un te pieejami 40 kilometri labiekārtotu trašu, distanču slēpošanas trases un vēl daudz kas cits.
Kā jau Norvēģijā un kā jau ziemā, kūrortā ir izgaismota distanču slēpošanas trase (saule riet aiz kalniem agrāk, nekā varētu šķist) un vakara slēpošanas iespējas vairākas reizes nedēļā – trases dažādiem sagatavotības līmeņiem ir izgaismotas desmit kilometru garumā.
Photo on Voss resort
Slēpošanai un snovbordam ir pieejamas alternatīvas, ja vēlies ko pamainīt, – lielā daļā kūrortu ir iespēja braukt suņu pajūgā, doties pastaigā ar sniega kurpēm, vizināties ledus rallijā, baudīt kultūru un vakara maltītes kalnu jurtās.
Sezona te ir no agra novembra līdz pat aprīlim.
Vietējie gardumi
Bergena ir Eiropas Kultūras pilsēta, un Brigenes piestātne, vienā ostas malā nomitinātā krāsaino koka namiņu rinda, kuros ierīkotas darbnīcas un studijas, atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pilsēta ir arī UNESCO Gastronomijas pilsēta. Šāda izmēra pilsētai, kur mīt ap 270 tūkstošiem iedzīvotāju, tie ir vērā ņemami sasniegumi.
Mani īpaši interesē gastronomijas zīmogs, daļēji tāpēc, ka pasaules ēdienu kartē Norvēģijas vietu man tik viegli atrast neizdodas.
Photo on Tripadvisor
“Te taču neēd tikai un vienīgi siļķes, vai ne?” es mazliet satraukti vaicāju Turidai un Linnai, vēl kādai mūsu pārgājiena dalībniecei.
Nokāpušas no kalna, mēs soļojam pa bruģēto vecpilsētu, un abas dāmas man izrāda Bergenas slavenākos skatus. Man tas ir jāpajautā, jo siļķes man sevišķi negaršo, bet, ja to ēšana ir nozīmīga pilsētas kultūras daļa, man jāsagatavojas.
Linna vien pasmejas, savukārt Turida izvelk nelielu plastmasas kastīti. Stāvēdama kādā pilsētas šķērsielā, slēpdamās no lietuslāsēm zem viduslaiku koka jumta, viņa aicina mani apēst vienu no žāvētajiem, baltajiem un kraukšķīgajiem gabaliņiem. “Bergena nav siļķu pilsēta,” saka Turida. “Tās pamatos ir šis: žāvēta zivs.”
Photo on Tripadvisor
Izrādās, viduslaiku Bergenā vējā žāvētās zivis bija lielā cieņā.
Lai gan es tādas baudīt ikdienā varbūt negribēšu, esmu mēreni pārsteigta par šo mazliet gumijoto olbaltumvielu avotu no Ziemeļnorvēģijas, ko arī mūsdienās zvejo un gatavo tieši tāpat kā sendienās.
Zivis, parasti mencas, nozvejo janvārī vai februārī Norvēģijas ziemeļos un tad iekarina lielās koka nojumēs, kas izskatās pēc milzu drēbju žāvētājiem, kur tās vairāku mēnešu garumā žūst vējā un saulē. Tās noņem, pirms nokūst sniegs, tātad zivis allaž atrodas temperatūrā, kas nomāc baktēriju veidošanos, un tad ved uz Bergenu, no kurienes tās sūta uz tādām vietām kā Portugāle, kur tās izmanto bacalao sautējumā.
Photo on Tripadvisor
Laimīgā kārtā ir pieejams arī kas cits, kas nomāc zivju garšu. Turida izvelk citu kārbiņu, kurā atrodas plāna, brūna šķēlīte, kas uztupināta tikpat plānai, baltai maizītei.
Tas ir brun ost jeb brūnais siers, norvēģu ražojums ar krēmīgu karameļu garšu – vienlaikus salds un sierīgs. To parasti ēd ar plakanmaizi, maizi vai vafelēm, un tas ir ļoti gards.
“Daudzi neko nezina par Norvēģijas sieriem,” iestarpina Linna, “taču mums ir vairāki godalgoti sieri, un mēs rīkojām Pasaules siera čempionātu 2018. gadā.”
Photo on Visit Norway
Šajās sacensībās norvēģu Fanaost – nogatavinātu Goudas tipa sieru no piena, kas iegūts saimniecībā ap 20 km no Bergenas, kur mīt vien 12 govis,– kronēja par labāko sieru pasaulē.
Šādu taktiku, kuras centrā ir meistaru radīti ēdieni no vietējām izejvielām, vari sagaidīt pilsētā, kurā pagājušo gadu parādījās pirmā Michelin zvaigzne. Tā piešķirta restorānam Bare, kas specializējas vietējo produktu izmantošanā.
Photo on Tripadvisor
Pēcpusdienā, kad saule krīt aiz salas jūrā, es pa kāpnītēm iekāpju septiņus grādus aukstajā jūras ūdenī un nododos pāris sekunžu ilgai peldei pie mola.
Neliela dāmu peldētāju svīta ūdenī metas aiz manis, un vēlāk mēs visas sapulcējamies kafejnīcā un malkojam kafiju, ietinušās segās, lai sasildītos.
Ziemas peldes ir uzlabo asinsriti un veldzē dvēseli, un tā ir iespēja stiprināt saikni ar dabu un to vēl vairāk novērtēt. Bergenā šādas peldes kļūst aizvien populārākas, un man ārkārtīgi patīk dzīvīguma sajūta, ko tās sniedz, kā arī sevis izaicināšana.
Pēc ceļojuma šķiet, ka šajā mazajā pilsētiņā esmu atradusi gabaliņu sevis un atguvusi to, kas pazuda pandēmijas stresā. Varbūt izdosies arī tev.
Vairāk par Bergenu uzzini Baltic Outlook.