10 Hanzas savienības pilsētas Baltijā, kuras noteikti jāapmeklē

Kādēļ daudzas pilsētas Ziemeļeiropā un Centrāleiropā šķiet tik pazīstamas, pastaigājoties pa to vēsturiskajiem centriem, kaut gan tajās esi pirmo reizi mūžā? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Hanzas savienība: viduslaiku tirdzniecības un aizsardzības alianse, kas gadsimtiem ilgi ietekmēja tās pilsētu rocību, arhitektūru, mākslu un pat tradīcijas.

Hanzas savienību dibināja 13. gadsimtā kā Ziemeļvācijas pilsētu, kā Lībekas un Hamburgas, tirgotāju ģilžu savienību. Vēlāk savienība paplašinājās, un tajā tika iekļautas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastes pilsētas – no Vācijas un Nīderlandes līdz Latvijai un Igaunijai. 13.–15. gadsimtā savienībā bija ap 200 pilsētu, un tā noteica tirdzniecības toni Ziemeļeiropā. Hanzas savienība pārstāvēja pilsētu tirgotāju intereses un nodrošināja ērtu preču apriti – koka, medus, graudu, tekstila, zivju un daudz kā cita. Hanzas savienība atstāja pēdas kultūrā un arhitektūrā, kas šajās pilsētās jūtamas joprojām. Esam apkopojuši skaistākās Hanzas pilsētas, kas atrodas Baltijas valstīs.

Latvija

Rīga

Rīga, kas atrodas netālu no Baltijas jūras krasta un pie Daugavas ietekas jūrā, iemieso Hanzas savienības pilsētu esenci. Tas nav nekāds pārsteigums, jo pilsēta savienībai pievienojās vien dažus desmitus gadu pēc pašas Rīgas dibināšanas. Rīga bija tirdzniecības centrs, kas savienoja Rietumeiropu un Krieviju. Ietekmējoties no citām savienības pilsētām, Rīga kļuva par tipisku rietumu pilsētu gan arhitektūras, gan pilsētplānošanas ziņā.

Par Hanzas savienības laikiem Rīgā liecina vecpilsētas ielu nosaukumi, kas veltīti dažādiem amatiem, kā kalējiem, audējiem un tirgotājiem. Hanzas savienība Rīgā ieviesa gotisko arhitektūru, un slavens piemērs ir Sv. Pētera katedrāle, kas celta 13. gadsimtā. Netālu atrodas senākais dzīvojamais nams Rīgā, viens no tā dēvētajiem Trīs brāļiem, kas atsauc atmiņā agrāko Rīgas ciešo sadarbību ar holandiešu tirgotājiem. Starp pilsētas tirgotāju celtajām pērlēm ir arī gleznainais Melngalvju nams un Lielā ģilde.

Mūsdienu Rīgā slavenākā iepirkšanās vieta ir Centrāltirgus. Tas iekārtots piecos fantastiskos paviljonos (agrāk tie bija armijas lidaparātu angāri) un ir viens no lielākajiem tirgiem Austrumeiropā. Pāri upei, Daugavas kreisajā krastā, uziesi tirgus mazo brāli Āgenskalna tirgu, kas celts 20. gadsimtā, kā arī netālu esošo mājražotāju tirdziņu Kalnciema kvartālā, kas noris ik nedēļas nogali.

Kuldīga

Kāds nozīmīgs tirdzniecības ūdensceļš veda no Baltijas jūras uz Ventas upi Rietumlatvijā, savienodams piekrastes pilsētu Ventspili ar Kuldīgu. Kuldīga pirmo reizi Hanzas savienības papīros minēta 14. gadsimta vidū, un to dēvēja par Kurzemes hercogistes “noliktavu”.

Postošs ugunsgrēks 1615. gadā iznicināja lielu daļu pilsētas, taču to uzbūvēja par jaunu un šobrīd uzskata par vienu no jaukākajām pilsētām reģionā, kurā atrodas lieliski saglabājušies 17. gadsimta koka nami un baroka stila rātsnams, kas celts 19. gadsimtā. Šaurajās ieliņās, sevišķi Liepājas ielā, rindojas dažādas kafejnīcas un veikaliņi.

19. gadsimtā Kuldīga ieguva grandiozu ieeju – skaisto ķieģeļu tiltu, kas ved uz vecpilsētu un priecē ar skatiem uz Ventas rumbu, Eiropas platāko ūdenskritumu. Vasarā ūdenskritumu bieži apmeklē atpūtnieki, kas vēlas atsvaidzināties.

Limbaži

Lai gan šodien to ir grūti iztēloties, līdz pat 16. gadsimtam Limbažus varēja ērti sasniegt ar kuģiem, kas ceļoja pat no Lībekas un Kopenhāgenas. To laiku galvenais liecinieks ir Limbažu viduslaiku pils drupas. Nelielās tirdzniecības apmetnes ap pili ar laiku izveidojās par pilsētu, par kuru nozīmīgāka bija tikai Rīga. Ik augustu pilsdrupās notiek tirdziņš, kas godina pilsētas vēsturisko saikni ar tirdzniecību.

Foto no Visit Limbaži mājas lapas

Lai gan bez viduslaiku pils no Hanzas savienības laikiem saglabājušās pavisam nedaudzas būves, pašas pilsētas iekārtojums kopš 14. gadsimta daudz nav mainījies. Ģildes iela ir viena no ielām, kuras pirmsākumi meklējami 14. gadsimtā, un viena no ievērojamākajām celtnēm ir agrākais rātsnams, kur nesen tika atklāti brīnumaini 19. gadsimta sienu gleznojumi.

Foto no Visit Limbaži mājas lapas

Ēkā atrodas Dzīvā Sudraba muzejs, kurā iespējams apskatīt lielāko sudraba kolekciju Baltijā. Stāsta, ka Hanzas savienības laikos Limbažos dzīvoja apkārtnes labākie maiznieki. Šī tradīcija joprojām dzīvo maiznīcā Lielezers, kas ir slavena ar tur cepto rupjmaizi.

Valmiera

Valmiera atrodas Gaujas krastos Ziemeļlatvijas vidū, un tā ir bijusi un joprojām ir reģiona centrs. Pilsēta savulaik bija pazīstama ar izcilu vasku, medu un kažokādām. 18. gadsimtā te bieži notika ugunsgrēki, kā rezultātā senākā arhitektūra tika iznīcināta. Taču Livonijas ordeņa pilsdrupas apliecina, ka pilsētas vēsture sniedzas līdz pat viduslaikiem. Vēsturiskā pērle Sv. Sīmaņa baznīca šeit slejas jau kopš 13. gadsimta, un tā ir viena no senākajām reliģiskajām celtnēm Latvijā.

Foto no Enter Gaujas mājas lapas

Līdzīgi kā viduslaikos, kad Valmieras ūdensceļi vilināja tirgotājus šurp, mūsdienās Gauja un tās fantastiskā daba uz Valmieru vilina atpūtniekus. Sajūtu parks ir iecienīta vieta vidējo vidū – tā ir dabas taka gar upes stāvo krastu, kas kairina visas maņas. No Valmieras prom nedrīkst doties, nenogaršojot Valmiermuižas alu, ko slavina kā vienu no labākajiem miestiņiem visā Latvijā. Pavisam svaigu dzērienu baudīt varēsi Valmiermuižas alus darītavā pavisam netālu no pilsētas.

Cēsis

Jau kopš viduslaikiem Gauja uz Cēsīm vilina tuvus un tālus viesus. Tolaik visus apbūra upes ērtie ūdensceļi, kas nodrošināja pilsētas dalību Hanzas savienībā. Neskatoties uz ugunsgrēku daudzumu gadsimtu garumā, pilsētas vēsturiskais centrs saglabājis viduslaiku izkārtojumu, kā arī dažas viduslaiku pērles te slejas joprojām, piemēram 13. gs. celtā Sv. Jāņa baznīca, rātsnams un Tirgotāju nams.

Taču iespaidīgākā celtne ir Cēsu viduslaiku pils, pilsētas šūpulis, kas pārdzīvojis kaujas ar krievu, poļu un zviedru karavīriem. Pašreizējais pils izskats un karaliskais interjers saglabājies kopš 16. gadsimta, un pils ir atvērta apmeklētājiem. Vasarā viesi var izmēģināt roku viduslaiku sporta veidos un senajā amatniecībā pils dārzā.

Šobrīd Cēsis apvieno vēsturi un mūsdienas, un tā ir ārkārtīgi iecienīta izvēle rīdzinieku vidū, kuri izlemj pārcelties uz vietu tuvāk dabai. Vēsturiskajās ielās rindojas kopstrādes telpas, mākslas galerijas, kafejnīcas un restorāni. Runājot par viesiem, tos joprojām visvairāk piesaista Gauja, kas dāvā pulka dabas brīnumu, ieskaitot Cīrulīšu dabas taku, Ērgļu un Sarkanās klintis, Līču-Laņģu smilšakmens klintis un Vējiņu pazemes ezerus. Ik vasaru pilsētā norisinās Cēsu mākslas festivāls, kā arī sarunu festivāls Lampa.

Igaunija

Pērnava

Baltijas jūras krastā pie Pērnavas upes ietekas, pa vidu starp Tallinu un Rīgu, atrodas Pērnava, gleznaina apstāšanās vieta Hanzas ceļā. Pilsētas tirdzniecības ziedu laiki bija 14.–15. gadsimtā. Vairāki ugunsgrēki iznīcināja Hanzas laikmeta būves, taču vairākas ēku daļas saglabājušās kopš viduslaikiem, kā Sarkanā torņa (agrākā cietuma) pirmie divi stāvi Hommiku ielā. Tallinas vārti (Aida 3) arī var lepoties ar vairākām oriģinālām 14. gadsimta detaļām.

Pērnavas zvejnieki ir slaveni jau kopš viduslaikiem, un to loms joprojām ir lielā cieņā. No mencas un ālanta līdz līdakai, asarim un siļķei – labākās vietas zivju un jūras velšu baudīšanai ir restorāni pilsētas ceļveža White Guide sarakstā. Pērnava ir ne tikai kūrortpilsēta un ostas pilsēta, tā 1996. gadā kļuva par Igaunijas vasaras galvaspilsētu. Šis tituls nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā platās smilšu pludmales un teritorijas laiskām pastaigām. Pērnavas ielas ir kā brīvdabas galerija, te slejas kā zvejnieku koka ēkas, tā greznas villas. Abi moli, kas iesniedzas līcī, ir tava laika vērti. Leģenda vēsta, ja divi mīlnieki noiet visus divus kilometrus, sadevušies rokās, nekas viņus nespēs šķirt. Pilsētā ir vairāki lieliski veloceliņi, un ievērojams skaits spa centru katrai gaumei un maciņam.

Tartu

Foto Peeter Jrvelaid

Tartu ir prāta un kultūras centrs, kurā ļoti aktīvi darbojas jaunuzņēmumi, taču Igaunijas otrā lielākā pilsēta patiesībā ir viena no senākajām Baltijā. Tartu bija nozīmīgs tirdzniecības punkts starp Pleskavu un Novgorodu.

Viena no pilsētas Hanzas laika pērlēm ir Tartu katedrāle – skaista sarkanu ķieģeļu ēka, kuras būvniecība tika uzsākta 13. gadsimtā un pabeigta 16. gadsimtā. Gotiskajā stilā ieturētā Sv. Jāņa katedrāle arī ir brīnumaina – tajā atrodas unikāla labi saglabājušos terakotas skulptūru kolekcija. Baznīcas skatu laukums izceļas ar fantastisku vecpilsētas panorāmu.

Tā kā Tartu atrodas viena no senākajām universitātēm Ziemeļeiropā, tā ir dzīvīga studentu pilsēta, kas lepojas ar piesātinātu kultūras kalendāru un efektīgu ielu mākslu. 2016. gadā pilsētas nomale ieguva modernu papildinājumu – Igaunijas Nacionālo muzeju, kas atrodas agrākajā padomju armijas bāzē.

Vīlande

Košu mežu ieskauta pilsēta ar ezeru tās sirdī – tā ir Vīlande, miera osta Dienvidigaunijā. Viduslaikos pilsēta uzplauka, jo atradās Hanzas savienības tirdzniecības ceļā. Par šiem laikiem liecina iespaidīgās Livonijas ordeņa pils drupas, kas gādā par neticami skaistu skatu uz Vīlandes ezeru. Lai nokļūtu drupās, jāšķērso burvīgs piekaramais tiltiņš.

Dabas tuvums un izcilā koka namu kolekcija pilsētā iedveš mierīgu noskaņu, kaut gan tajā noris skaļākais notikums valstī – četras dienas ilgais Vīlandes folkmūzikas festivāls. Vīlandes simbols ir zemene – pilsētā vari atrast veselas astoņas milzu betona zemenes. To iedvesmas avots ir Paula Kondases ikoniskā glezna Zemeņu ēdāji, kuras varoņi līdzinoties Vīlandes iedzīvotājiem. Līdzīgi kā citas Hanzas pilsētas, Vīlande ik gadu rīko Hanzas dienas, kad visa pilsēta pārvēršas nebeidzamā tirgotavā. Tā ir lieliska iespēja izbaudīt Igaunijas dabas bagātīgās veltes.

Tallina

Tallinas vecpilsētu uzskata par vislabāk saglabāto viduslaiku pilsētu Ziemeļeiropā. Hanzas savienības laikos te pārsvarā mitinājās bagāti Rietumeiropas tirgotāji. Tallinas vēsturiskais centrs ir viens no retajiem, kurā joprojām saglabāts oriģinālais viduslaiku plānojums, ieskaitot nocietinājumus. Tieši tādēļ Tallina ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Foto Rene Altrov

Agrāk zināma kā Rēvele, Tallina bija vistālākā ziemeļu pilsēta Hanzas savienībā, un, līdzīgi kā Rīga, bija vidutājs starp Hanzas un krievu tirgoņiem. Tās bruģētās ielas atklāj fantastisku viduslaiku gotiskā stila ēku kolekciju. Rātsnams, Sv. Marijas katedrāle, Lielā ģilde un Zirgu dzirnavas ir tikai dažas no te sastopamajām pērlēm.

Tallinā ir kas vairāk par vecpilsētu. Telliskivi radošais centrs Eiropas hipsteru vidū ir labi zināms vārds. Un dizaina mīļi nespēj atvadīties no Igaunijas galvaspilsētas, neiedzerot kafiju industriāli modernajā Rotermann kvartālā.

Foto Kaupo Kalda

Vieta, kas jāapmeklē obligāti, jo sevišķi vasarā, ir nesen atjaunotā Noblessner piestātne – agrākā Krievijas impērijas zemūdeņu piestātne, kur nu ierīkoti pilsētas labākie restorāni, bāri un Kai mākslas centrs.

Iegādājies biļetes uz Tallinu

Lietuva

Kauņa

Kauņu ieskauj divas upes – Nemuna un Nere –, tāpēc stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta tai nodrošināja dalību Hanzas savienībā 1441. gadā, un šo notikumu pilsētā atzīmē vēl šobaltdien. Ikgadējās Kauņas Hanzas dienas noris pilsēta Rātslaukumā, ko savulaik devēja par Tirgus laukumu, jo tieši te norisinājās visa tirgošanās. Pateicoties preču plūšanai uz pilsētu un prom no tās pa upju ceļiem, Kauņa paplašinājās un uzplauka. Šajā laikā tā ieguva eleganto rātsnamu, kas ir tik spoži balts, ka to dēvē par balto gulbi.

Mūsdienas rātsnamā atrodas pilsētas atslēga, un te notiek dažādas svētku ceremonijas, kā kāzas un slavenu ļaužu pieņemšanas, piemēram, te viesojies pāvests Jānis Pāvils II. Vēlīnā gotiskā perioda Pērkona māja arī ir iespaidīgs arhitektūras piemineklis, ko cēla vietējie tirgotāji. Ēku vēlāk ēku pārdeva jezuītiem, un te atradās teātris un skola. Viens no slavenākajiem skolniekiem ir poļu-lietuviešu dzejnieks Ādams Mickēvičs, un šajā ēkā ierīkots viņa muzejs.

Mūsdienās Kauņa ir kultūras centrs – tai pat ir sava mūsdienu mākslas biennāle un lērums interesantu muzeju, piemēram, Velna muzejs, kurā izstādīti mākslas darbi no visas pasaules, kuros attēlots velns. Tirgotāju gars jūtams Brīvības alejā, kur cieši rindojas veikali un kafejnīcas. Lai apjaustu Kauņas greznību, dodies uz nesen atjaunoto Aleksota skatu laukumu, kurp ērti var nokļūt neticami šarmantā veco laiku funikulierī.

Iegādājies biļetes uz Viļņu

Teksts: Ilze Vītola

Saistītie raksti

Mūsu Instagram

Seko
Seko