Jūnijā Baltijas valstīs viss grozās ap saulgriežiem: baltās naktis, putnu balsis pusnaktī un pļavas pilnziedā. Šis maģiskais laiks augstāko punktu sasniedz naktī no 23. uz 24. jūniju jeb Jāņos latviešiem, Jaanilaupäev igauņiem un Joninės lietuviešiem. Šo svētku neatņemama sastāvdaļa ir senas paražas, piemēram, māju rotāšana ar papardēm un smaržīgām zālītēm, un svaigām pļavas puķēm, saulgriežu dziesmu dziedāšana, ugunskura kurināšana un tradicionālo ēdienu gatavošana.
Jāņi pašos pirmsākumos bija pagānu zemkopības un lauksaimniecības svētki, kas pastāvēja ilgi pirms kristietības ienākšanas Baltijā, taču svētku tradīcijas ir ārkārtīgi populāras vēl šobaltdien.
Foto Reinis Hofmanis
Šajā laikā dabas pilnību un burvību var sajust visas trijās Baltijas valstu galvaspilsētās: Tallinā, Rīgā un Viļņā. Vasaras reibinošā smarža virmo ne vien pilsētas parkos, bet arī ielas un laukumi tiek rotāti stilizētiem ziediem, pļavas zālītēm un ozollapu un ziedu vainagiem. Galvenais sarunas temats, protams, ir lauku māja, kurā šogad tiks svinēti svētki. Lauki ir svarīgs priekšnoteikums, jo šis ir brīdis, kad daba ir pilnbriedā, pļavas ir pilnziedā un kad augiem un zālītēm piemītot maģisks spēks.
Jāņi ir laiks, kad senās tautas veica auglības rituālus un pielūdza sauli, jo tā sasniegusi savu augstāko punktu debesīs. Simtiem gadu milzu ugunskuru kurināšana, papardes zieda meklēšana un vainagu pīšana bijušas nozīmīgas saulgriežu svētku paražas. Ikkatrai darbībai ir simboliska nozīme. Ugunskuri un vainagi, piemēram, simbolizē sauli, dzīvības un siltuma avotu.
Kā pīt vainagu?
Foto Reinis Hofmanis
Pat mūsdienu Baltijā vainags ir aksesuārs, kas Jāņu vakarā ir galvā ikvienam,– jauniem, veciem, sievietēm, vīriešiem un pat mājdzīvniekiem. Saskaņā ar tradīciju sievietes plūc zālītes, ziedus un lapas un pin vainagus Līgo dienā.
No puķēm dāmas veido savus vainagus, savukārt vīriem vij vainagus no ozolu lapām, piešķirot viņiem varenā ozola spēku un staltumu. Uzskata, ka krāšņie vainagi veic arī aizsardzības funkciju.
Tos pēc svētkiem neizmet, bet glabā līdz nākamajiem Jāņiem. Karādamies pie sienas vai novietoti skapjaugšā, tie uzsūc visu negatīvo enerģiju mājā. Nākamajos Jāņos vecie vainagi tiek mesti ugunī tieši pusnaktī, lai viss gada laikā uzkrātais sliktums sadegtu un izgarotu.
Vainagu pīšana ir ceremonija, kam nepieciešama īpaša apzinātība. Kad sieviete gatavojas sava vainaga pīšanai, viņa salasa pļavas puķes, svaigas niedres un zālītes un savij tās vainagā, kurš rotās viņas galvu, taču vienlaikus tajā iepin savas cerības un sapņus. Uzskata, ka ziedi un zālītes jāplūc intuitīvi, uzticoties rokai, kas izvēlēsies piemērotākās. Zemapziņa zina, kura auga enerģija un dziedējošās īpašības nēsātājai tajā brīdī visvairāk nepieciešamas.
Ja raugies uz savvaļas ziedu pļavu un tavu skatu piesaista, piemēram, āboliņš vai madara, šīs puķes tev noteikti jāsaplūc.
Ja ziedu nozīme vainagā tev ir svarīga, tad zini –
margrietiņas nes veiksmi mīlestībā
magones simbolizē auglību
rudzupuķes nozīmē skaistumu
sarkanais āboliņš ir ģimenes vērtību un uzticības simbols
kumelīte gādā par veselību
Ziedu vainagu pīšanas paņēmieni
Vieglākais veids ir izvēlēties puķes ar gariem kātiem un tās sapīt, katram posmam pievienojot pa pāris ziediņiem, līdzīgi kā pinot franču bizi.
Vēl vari ņemt plānu, elastīgu vītola zaru kā pamatu. No tā izveido riņķi, kas der tavas galvas apkārtmēram, un ar diegu pietin puķes. Šī metode der smagākiem ziediem, kā rozēm un peonijām.
Ja tev nav laika sapīt vainagu, iespraud matos vai bizē pāris ziedu. Bet ziedus noteikti izvēlies pati!
Lai sapītu vīru vainagu, kārto sīkus zariņus vai ozollapu kopas citu aiz citas, lai tās viegli pārklājas, un cauri katram posmam vij stingru diegu. Jo tuvāk kopas cita citai, jo pilnīgāks un skaistāks izdosies vainags.
Un atceries: ja sieviete vij vainagu vīrietim, viņa var izmantot savu nolūku spēku un augu maģiskās īpašības, lai iegūtu tā labvēlību.
Lietuvieši un latvieši uzskata, ka neprecētām meitām vainags jāvij no deviņām vai divpadsmit (Lietuvā), vai pat 27 (Latvijā) zālītēm pirms pusnakts Jāņu vakarā. Šāds vainags ir ne vien tradicionāls aksesuārs, bet arī noslēpumains amulets savas īstās mīlestības pievilināšanai.
Igaunijā jaunām meitām, kuras vēlas ielūkoties nākotnē, ir jāsaplūc deviņas dažādas puķes un Jāņu vakarā jāpaliek tās zem spilvena. Stāsta, ka sapnī tad parādīšoties nākamais vīrs.
Tiem, kas vēlas rotāties ar kādu mūsdienīgāku aksesuāru šajos skaistajos vasaras svētkos, iesakām apskatīt latviešu mākslinieces Brigitas Strodas veidotos kroņus.
Tos var nēsāt gan Jāņu vakarā, gan ar tiem rotāt māju. Daudzas drosmīgas un radošas latvju līgavas šos kroņus ir nēsājušas pat savā kāzu dienā!
Pļavas noslēpumi
Daba ir pilnbriedā, un augiem, kas saplūkti ap Jāņu laiku, piemīt īpašas cilvēkus un dzīvniekus dziedējošas spējas. Visi augi, kas tiek salasīti svētkos, tiek uzskatīti par saulgriežu svētītiem, tamdēļ tos arī izmanto māju rotāšanai Jāņos.
Visbiežāk izmanto bērziņus, ozolu zarus un pīlādžus. Šo zaru un meiju iegūšana tradicionāli bijis vīru darbs, kuru tie veic, kamēr sievietes plūc ziedus un zālītes vainagiem un citiem rotājumiem.
Meijas parasti atstutē pie mājas durvīm un noliek katras istabas stūrī. Lauku īpašumos rotā visas ēkas, ne tikai māju, tātad arī staļļus, klētis, pirti un pat mazmājiņu.
Tautas gudrība vēsta, ka pīlādži aizsargā no ļaunuma un atbaida raganas. Tāpēc pat mūsdienās pīlādža zariņu bieži vien atstāj pie mājas durvīm līdz pat nākamā gada saulgriežiem. Reizēm pa mājas grīdu izkaisa zālītes, lielākoties smaržīgās kalmes, kas sagrieztas mazos gabaliņos. Šis augs izdala spēcīgu smaržu un jau kopš seniem laikiem tiek izmantots mājas gaisa attīrīšanai.
Foto no Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas Muzeja mājas lapas
Lai gan daļu dabisko Jāņu rotājumu sadedzina, svētkiem beidzoties, šīs ir vērtīgākais brīdis saplūkt augus zāļu tējām. Tās lielākoties vāc sausā laikā, kad rīta rasa iztvaikojusi.
Foto no Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas Muzeja mājas lapas
Jāņos var salasīt visdažādākās zālītes, ieskaitot sarkano un balto āboliņu, kumelītes, madaras, pelašķus, piparmētras, vīgriezes, jasmīnus un rudzupuķes.
Noteikti plūc tikai tos augus, kurus atpazīsti un par kuriem esi drošs, ka tie nav kaitīgi veselībai! Un nekad nevāc aizsargājamo vai apdraudēto sugu augus.
Vēl kāda tautas gudrība saistās ar šo laiku: ja vēlies tapt skaistāka, Jāņu rītā pirms saullēkta kailai jāizpeldas rīta rasā.
Produktus, kas vairo skaistumu mazāk ekstrēmā veidā, vari iegādāties Mádara, starptautiski atzītā Latvijas dabiskās un organiskās kosmētikas uzņēmumā. Mádara pēta leģendas par dziedējošajiem ziemeļu augiem zinātnisko laboratoriju gaismā, kā rezultātā ir izveidota plaša sejas, ādas un matu kopšanas produktu līnija.
Plūkt komanda savukārt notver vasaras pļavu reibinošo smaržu un piedāvā to klientiem savā īpašo tēju līnijā. Šīs ar rokām vāktās zāļu tējas no Ziemeļeiropas pļavām un mežiem pavisam veikli kļuvušas par zāļu tēju pazinēju iecienītu produktu.
Foto no Plūkt mājas lapas
Arī citiem Baltijas saulgriežu rituāliem ir maģiska nozīme. Piemēram, Jāņu naktī nedrīkst gulēt, citādi visa nakts maģiskā enerģija tiks nogulēta.
Viena no slavenākajām Jāņu leģendām ir papardes zieds, kurš, kā vēsta, ir atslēga uz veiksmi un mīlestību. Tautaā stāsta, ka paparde aug dziļi mežā, kur to sargā dzīvnieki un raganas, tāpēc to ir tik grūti atrast.
Lielākā daļa cilvēku tomēr papardes zieda meklēšanu uzskata par attaisnojumu, ko jauni pāri izmanto, lai piedzīvotu Jāņu nakts burvību divatā, prom no svešām acīm.