Somi dievina Tamperi – jau astoņus gadus to uzskata par labāko vietu dzīvošanai visā Somijā.
Baltic Outlook galvenā redaktore turp devās noskaidrot, kā šī dabu mīlošā pilsēta spēj tik veiksmīgi būt saskaņā ar sevi.
Ir aprīļa vidus, krietni pēc pusnakts, un es atrodos laimīgākajā valstī pasaulē. Domāju: “Vai esmu laimīga?” Tā allaž esmu uzskatījusi, lai gan mana dzimtene Latvija pēdējā pasaules laimes indeksā ieņem 51. vietu, savukārt Somija jau piekto gadu gozējas pašā pirmajā vietā.
Gandrīz ikvienam cilvēkam, ko sastapu – vai tas būtu hokeja spēlē, pirtī vai īsā pārgājienā mežā pie Tamperes –, pajautāju, kā ir dzīvot laimīgākajā valstī pasaulē. Uz jautājumu saņēmu smaidu, kam sekoja pauze un tad: “Nu, es nezinu.” Un bieži vien joku, ka somi dzīvo tik tālu cits no cita, ka pavisam noteikti ir laimīgi. Taču daudzi cilvēki, kurus sastapu, minēja, ka viena no laimes sastāvdaļām ir dabas tuvums.
Likumsakarīgi savā ceļojumā uz Tamperi meklēju vietas, kur virmo laimes sajūta, – pilsētā, kas jau gadsimtiem ilgi savus dabas resursus, galvenokārt ūdeni, izmantojusi savai attīstībai. Pilsētā, kas atrodas starp diviem ziliem ezeriem un kuras ainavu pārsvarā veido brūnu ķieģeļu ēkas.
Foto: Laura Vanzo
Brīnišķīgs rūpnieciskais mantojums
Brūno ķieģeļu ēkas pilsētas centrā ir Tamperes rūpnieciskais mantojums. 1820. gadā skots Džeimss Finleisons te nodibināja kokvilnas ražotni, kas ar laiku kļuva par vienu no nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem visā ziemeļu reģionā. Mūsdienās Finleisona ēkās atrodas biroji, restorāni, kafejnīcas, veikali un muzeji. Tas vispār pilsētai ir ļoti raksturīgi – gandrīz visas vecās ēkas ir renovētas, un tās kalpo jauniem mērķiem. Piemēram, Vapriikki muzeju centrs atrodas agrākajās Tampella ražotnes telpās.
Foto: Laura Vanzo
Zviedru vārds fabrik (ražotne) kļuva par somu vapriiki, kas nu liecina par jaunā muzeju centra atrašanās vietas pirmsākumiem un nozīmi. Vieta mūsdienās ir arī ļoti iekārots dzīvojamais rajons. Te atrodas vieni no dārgākajiem dzīvokļiem Tamperē, un koka villas netālajā paugurā reiz piederējušas Tampella inženieriem un vadītājiem.
Netālā Tamperes tirgus celtniecība aizsākās 1899. gadā. Tirgu atvēra divus gadus vēlāk, un šī tērauda un ķieģeļu ēka, kas joprojām ir lielākais tirgus telpās visās ziemeļvalstīs, izmaksāja vairāk nekā Tamperes katedrāle. Abas ēkas joprojām lepni slejas pilsētā, un viena baro ķermeni, bet otra – garu.
Foto: Laura Vanzo
Tirgū veikaliņos tirgo svaigas zivis, sieru un dažādus vietējos produktus un delikateses, savukārt nelielos restorānos servē gardas maltītes. Man tur bija plānotas ātras pusdienas, taču divas stundas vēlāk mēs ar kādu draugu joprojām sēžam pie galdiņa 4 Vuodenaikaa (Četras sezonas). Restorāns atrodas pašā zāles galā, un no turienes ir ērti vērot skatu un baudīt atmosfēru. Uz mirkli es aizmirstu par laiku, aizmirstu, kur precīzi atrodos un kāpēc. Esmu sapratusi, ka šī ir viena no labākajām sajūtām, kuru ceļojuma laikā kāda vieta spēj man sagādāt.
Domāt lielas domas
Tamperes katedrāles stāsts pierāda, ka pilsētā allaž virmojusi rosīga enerģija. Protestantu baznīcu, ko savulaik dēvēja par Sv. Jāņa baznīcu, uzbūvēja laikā no 1902. līdz 1907. gadam. Arhitekts Larss Sonks bija vien 32 gadus vecs, kad viņš uzņēmās šo darbiņu. 23 gadu vecumā Sonks konkursā ieguva tiesības projektēt Sv. Mikeļa baznīcu Turku, kurā jaušamas neogotikas noskaņas. Tamperes katedrāle celta nacionālā romantisma stilā – Sonks ignorēja tolaik arvien pieaugošo racionālisma tendenci arhitektūrā. Tas bija dumpiniecisks gājiens.
Ēkai ir raupja granīta fasāde un gandrīz kvadrātveida forma ar trim jomiem. Vietējie iedzīvotāji vēlējās vismaz 2000 vietu baznīcā, taču šāda izmēra ēkai nepietika naudas. Sonks to atrisināja, izveidodams lielas galerijas pašā baznīcā. Kopumā katedrāle atstāj ļoti mūsdienīgu, netipisku iespaidu, ņemot vērā tās būvniecības laiku. Baznīcā ir fantastisks altāris un divu somu mākslinieku – simbolistu Magnusa Enkela un Hugo Simberga – freskas. Abi mākslinieki bija aptuveni Sonka vecumā, kad radīja šos darbus. Man prātā iešaujas doma par trim hipsteriem, kam laikā, kad Somija vēl bija Krievijas Impērijas sastāvā, tika dota brīva vaļa izpausties pēc iegribām, nedomājot par potenciālo sašutumu, saceļoties pret tā laika uzskatiem par pareizo un nepareizo.
Simberga glezna, kas apņem balkona malu, attēlo 12 kailus eņģeļus, kuri nes smagu rožu virteni. Visu katedrāli rotā rožu motīvi. Ja ieskaties, ikviens eņģelis virteni tur citādi, un tā nav sakritība, jo šie attēli vēsta, ka ikviens veids, kā izvēlamies dzīvot un uztvert dzīvi, ir pieņemams.
Arī šodien pilsēta šķietami dod priekšroku lielām ēkām un projektiem. Piemēram, Nokia Arena projektējis starptautiski atzītais amerikāņu arhitekts Denjels Libeskinds. To atvēra pagājušā gada decembrī, un 13. maijā arēnā sāksies Pasaules čempionāts hokejā. Tajā dienā sacīkstes atklās spēle starp Latviju un ASV. Arēna ir neparasta, īpaši, ja ņem vērā, ka tā atrodas uz platformas virs dzelzceļa sliedēm. Tā ir tikai daļa no kompleksa, ko veido arī viesnīca un pieci torņi ap to, kuros ierīkoti dzīvokļi, komerctelpas un biroji. Libeskinds ir sacījis, ka ikvienai ēkai ir unikāla identitāte, un kopumā tās veido ļoti dinamisku urbāno panorāmu.
Zilas debesis un dziedinoša pirts
Tamperi ieskauj ezeri un meži, un zilo un zaļo toņu gamma, kas izkrāso vasaru, ir pavisam netālu. Ārpus pilsētas centra nereti nav skaidrs, kur beidzas pilsēta un kur sākas mežs, vai arī mežs ir daļa no pilsētas, kā, piemēram, Pyynikki.
Foto: Laura Vanzo
Pyynikki atrodas pasaulē augstākā gareniskā eskera korē – tā ir grēda, kas slejas pat 160 metru virs jūras līmeņa un 80 metru virs Pyhäjärvi ezera. Šī pilsētas apkaime atrodas starp pilsētas centru un rietumu apkaimi Pispala. Te lekni aug priedes, norvēģu kļavas, kadiķi, brūklenes un kalnu jāņogas. Vairākās vietās ir ierīkotas koka kāpnes, kas ved no ezermalas līdz Pyynikki eskera virsotnei. Vietējiem šeit ļoti patīk dzīvoties – doties pēcpusdienas pastaigās, skriet vai ziemā slēpot.
Foto: Laura Vanzo
Arī pirtij ikdienas dzīvē ir liela nozīme. Tam par pierādījumu kalpo pirts manā viesnīcas numurā ar instrukcijām, kā pirti izmantot. Kādā saulainā, agrā rītā es atrodos Tahmelan Huvila, skaistā, baltā koka villā Pyhäjärvi ezera tuvumā. Tas ir kultūras centrs, kurā atrodas arī publiskā pirts. Zīme uz durvīm vēsta, ka Tampere ir pasaules pirts galvaspilsēta, un tas nav vien pašpasludināts tituls. Tā ir taisnība. Tamperē un tās apkārtnē ir vairāk nekā 50 publisko pirtu. Rajaportti Sauna, piemēram, ir celta 20. gadsimta sākumā, taču joprojām uzņem apmeklētājus. Savukārt Rauhaniemi Sauna pie Näsijärvi ezera piedāvā pirtošanos, jogu un SUP dēļu nomu vasarā.
Foto: Laura Vanzo
Folklora vēsta, ka pirtī dzīvo gari, un Somijā uzskati par pirts gariņiem ir iesakņojušies ļoti dziļi. “Gariņš rūpējas par pirti un apdāvina cilvēkus, kas tajā mazgājas,” stāsta pirts gids. “Uzskata, ka gari rada labu löyly, kas savukārt cilvēkiem sniedz to, kas tiem vajadzīgs veselības un enerģijas atgūšanai.” Löyly, kā saprotu, ir pirts nozīmīgākā, gandrīz mistiskā enerģija. Ja pirtī dodies regulāri, ķermenis pie tā pierod, un svīšanas process sākas agrāk, kas nozīmē, ka ķermenis attīrās efektīvāk. Pieaug arī izturība, ķermenim aprodot ar karstumu. Taču pirts centrā nav izturība. Te runa ir par rūpēm par prātu, ķermeni un garu ar löyly palīdzību.
Vairāk par Tamperi uzzini Baltic Outlook.