Bagātīgā saules sala, kā bieži dēvē Rodu, apbur viesus ar zilu ūdeni, jaukiem ciemiem un gardām maltītēm.
Baltic Outlook žurnāliste Una Ulme atklāj vietējo kultūru un labākās salas pludmales.
Ir maija vidus, un Rodā spīd saule. Vēl pirms nedēļas te bija vēss un vējains. “Jums paveicās, ka atbraucāt tieši tagad,” saka ikviens pretimnācējs. Dažus grādus vēsāks laiks vietējiem šķiet auksts, taču mums tas ir pašā laikā. Esam iznomājuši villu ar skatu uz jūru, taču, lai to uzmeklētu, jābrauc pa līkumotu kalnu ceļu. Šķiet, ka esam apmaldījušies, taču pēkšņi kāds jauns puisis uz skūtera izbrauc priekšā mūsu auto un parāda ceļu. Kad esam pārmijuši dažus vārdus ar villas īpašnieku, viņš mums iedod pirmā restorāna adresi, kuru apmeklējam uz salas.
Es gribu nogaršot visu, taču izlemju par labu jūras ežu salātiem. Viesmīlis man neatnes salātus. Tā vietā saņemu šķīvi ar aptuveni desmit jūras ežiem, kas ir izlobīti un pagatavoti. Man ārkārtīgi garšo šī jūras delikatese, un pie sevis nodomāju, ka nekur citur pasaulē nedabūšu desmit jūras ežus bez salātiem par viena cenu.
Restorāns Kapari Fish & Sea atrodas pašā krastmalā, un vakariņojot mēs vērojam krāšņu saulrietu. Esam apmetušies nelielajā Afantou ciemā. Piekrastē un ciema centrā ir dažas viesnīcas, kā arī vairāki veikali un restorāni. Tā kā Rodas sala ir visnotaļ neliela, nav tik svarīgi, kur izvēlies nobāzēties. Viss atkarīgs no vēlmēm. Mūsu atrašanās vieta ir izcila tāpēc, ka atrodamies starp divām nozīmīgākajām vietām – Rodas pilsētu un Lindos –, un tas izrādās lielisks lēmums, jo abās vietās atgriežamies vairākkārt.
Gleznainu jūru apskāvienā
Rodas sala ir unikāla ar to, ka no austrumiem to ieskauj Vidusjūra, savukārt no rietumiem – Egejas jūra. Rodas rietumu daļa ir vējaina, tāpēc viesnīcās un villās te iesaka apmesties karstākajos vasaras mēnešos (jūlijā un augustā, kad temperatūra sasniedz pat 40 grādu). Ir tiesa, ka tūrisma infrastruktūra rietumos nav tik attīstīta, cik austrumu pusē, taču tā vienlaikus ir brīnišķīga iespēja atklāt salas neskarto skaistumu.
Salas rietumu galā ir auglīga zeme, stāvas klintis, skaisti saulrieti, un vēja dēļ to ir iecienījuši kaitborda un vindsērfinga entuziasti. Tiem, kas dod priekšroku laiskākam dzīvesveidam, vairāk patīk austrumi. Vietējiem savukārt ne sevišķi patīk, ka tūristu tips pēdējos gados ir mainījies: savulaik viesi bija daudz aktīvāki un apmeklēja dažādas salas daļas, tādējādi atbalstīja vietējos uzņēmējus. “Slinkākie” tūristi pavada lielāko laiku daļa pilna servisa viesnīcās un ārpus apkaimes iziet, lai dotos vien nelielā iepirkšanās tūrē.
Roda ir neliela, vien 80 kilometrus gara, tāpēc no vienas pieturas līdz nākamajai var nokļūt diezgan veikli. Rodas vecpilsēta atrodas salas ziemeļu galā. Mūsu villa ir pašā salas vidū, un vecpilsēta ir vien 30 kilometru attālumā. Autostāvvieta gan ir problēma, jo daudzviet ir aizliegts novietot auto, taču visi tāpat tos atstāj, kur pagadās. Iespiežamies šaurā vietiņā un ceram uz labāko.
Dienas pludmalē
Pirmais, ko pamanīsi vecpilsētā, ir bruģis. Bruģakmeņu klājums ir tik gluds, ka, pa to soļojot, slīd kājas. Izrādās, bruģis te atrodas jau kopš 15. gadsimta. Otrais pārsteigums ir ielas kaķi. Man ļoti patīk kaķi, bet šie kaķi izskatās diezgan nožēlojami. Kad pajautāju, kāpēc te ir tik daudz kaķu, uzzinu, ka tas tāpēc, ka vietējie viņus tik ļoti mīl. Taču tie ir ielas kaķi! Tieši tā. Tie pieder visiem, jo kaķi staigā tur, kur vēlas. Kad pamanu bļodiņu ar kaķu pārtiku gandrīz pie katras ēkas durvīm, saprotu, ka tā patiesi ir.
Pastaigājoties pa vecpilsētas šaurajām ieliņām, ielūkojoties nelielajos pagalmos, ieskatoties veikalos vai sēžot kafejnīcā, jūtu, ka pazūd laika izjūta un varu izbaudīt “šeit un tagad” sajūtu. Lindos pilsēta raisa līdzīgas emocijas. Tā atrodas 55 km attālumā no Rodas un līdz ar Ialysos un Kameiros ir viena no vēsturiskā valdošo salas pilsētu trio. Taču trīs pilsētas nespēja nolemt, kura no tām ir vissvarīgākā, tāpēc atrada kompromisu un uzcēla jaunu pilsētu – Rodu.
Lindos ir vēl šaurākas ielas nekā Rodā, taču šeit nav iespējams apmaldīties, jo agrāk vai vēlāk attapsies uz galvenās ielas, kas ved uz akropoli, vērienīgāko un skaistāko ēku visā salā. Pagātnē Lindos bija salas galvenais komerciālais centrs, un tirdzniecība te joprojām rit pilnā sparā. Papildus suvenīriem varēsi iegādāties gaumīgus grieķu dizaineru apģērbus un aksesuārus, skaistu keramiku, rotaslietas un vietējās delikateses.
Ciemošanos Lindos apvieno ar laisku dienu kādā no trim pludmalēm netālu no pilsētas. Man vislabāk patīk Mikros Gialos pludmale St. Paul’s līcī – tajā viļņojas kristāldzidrs ūdens, un ērti pludmales krēsli gar klintīm ir izvietoti vairākos līmeņos. Lielākā daļa pludmaļu Rodā ir klinšainas, tāpēc ir ieteicams nēsāt ūdens apavus, lai gājiens ūdenī ir patīkamāks. Iecienītākā smilšu pludmale salā ir Tsambika, kas izceļas ar seklu un patīkamu piekrasti un plašu bāru piedāvājumu. Man ļoti patīk Kalathos pludmale – tā ir tālu no lielās rosības. Šo pludmali noteikti novērtēs visi, kam miers un klusums ir sirdij tuvs.
Ja neesi sajūsmā par gulēšanu pludmalē vai pie baseina cauru dienu, dodies izpētīt salas dabisko dažādību. Riteņbraukšana te ir cieņā, un ir ierīkoti vairāki trekinga maršruti. Arī kanoe laivošana instruktora pavadībā ir variants. Mēs esam rezervējuši piecu stundu ilgu ekskursiju, un sākumā es satraucos, vai nebūs par grūtu, taču nav. Kajaks piedāvā skatus uz salu no jūras, kā arī iespēju ieskatīties gleznainajos līčos un grotās. Piedzīvojumu mīļi var gūt adrenalīnu, lecot no klints ūdenī. Mūsu ekskursija izmaksā ap 75 eiro divām personām, un to piedāvā tikai viens un vienīgi Trekking Hellas. Tas turklāt ir vienīgais uzņēmums, kas rīko trekinga pasākumus.
Rodas virtuve
Pēc aktīvas dienas ir laiks labām vakariņām. Rodas iemītnieki ir gardēži, un mums ne reizi nenācās vilties pasniegtajā maltītē. Ja vēlies nogaršot vietējo virtuvi, dodies uz tavernu. Kafenio parasti pulcējas vietējie, lielākoties vīrieši, kuriem ir ieradums vakaros sapulcēties un iemalkot kafiju vai ko stiprāku un apspriest dienas notikumus vai paskatīties sporta pārraides. Cafeteria ir klasiska kafejnīca mūsdienu izpratnē.
Ja runa ir par ēdienu, tas ir tik gards, ka nespēju pat aprakstīt. Rodas virtuve seko Vidusjūras diētas pamatprincipiem, un uzsvars ir uz jūras veltēm, dārzeņiem, olīveļļu un augļiem. Tāpēc grieķi dzīvo garu dzīvi, lai gan ēd daudz, vēlu un klāt piedzer vīnu. Ir daudzi ēdieni, kas jānogaršo, sākot ar tik labi pazīstamajiem grieķu salātiem. Man nav ne jausmas, kādu slepeno sastāvdaļu grieķi pievieno šiem salātiem, taču te tie garšo pavisam citādi. Iespējams, tas ir fetas siers, kurš šeit ir izcils, jo pamatā ir senas siera gatavošanas tradīcijas. Sieru nogatavina koka mucās sālījumā, un procesa laikā siers iegūst unikālu garšu un smaržu.
Svētā Dionīsa dzēriena – vīna – kvalitāte ir tiešām laba. Vietējie vīndari tomēr sūkstas, ka restorāniem pietrūkst vīna novērtēšanas prasmju,– lētu galda vīnu pārdod tajā pašā cenā kā smalkākus dzērienus, tāpēc ir vērts iepazīt vietējo vīna darītavu piedāvājumu, lai zinātu, ko izvēlēties. Kounaki ir viena no salas labākajām vīna darītavām, un tās īpašnieks cenšas vīna darīšanas tradīcijās iedvest jaunu elpu. Viņš atklāj, ka lielākā problēma ir dzesēšana. Lai vīns nekļūtu pārāk salds, vīnogas pēc novākšanas ir jāatdzesē un tad jāveic sarežģīts fermentēšanas process. Ne visi vīndari to zina vai var atļauties.
Visa ceļojuma laikā smaids rotā manu seju. No saules, vietējo labsirdības un, jā, arī vīna.
Vairāk par Rodu uzzini Baltic Outlook.