Kipra: vissezonu sala

Kipra ir saulainākā sala Eiropā, tāpēc te atvaļināties var visu gadu.

Baltic Outlook žurnāliste Olga Dolina devās uz burvīgo Vidusjūras salu iepazīties ar tās patieso dabu, kurā netrūkst senu tradīciju, skaistu pludmaļu un pat rozā flamingo. 

Vidusjūras magnētisko ūdeņu ieskauta, Kipra ir lepni slējusies valdonīgu impēriju, reliģiju un kultūru krustcelēs. Būdama trešā lielākā reģiona sala, tā savas eklektiskās un bagātīgās vēstures gaitā sevī iepludinājusi grieķu, romāņu, bizantiešu, osmaņu, venēciešu un britu kultūru, taču joprojām palikusi kosmopolītiska un gatava pieņemt jauno, multikulturālo pasauli. Ir arī medaļas otra puse – Kipra, kas apņēmīgi paliek uzticīga savai zemei un saknēm un ir gatava dalīties savā lauku patiesumā un šarmā ar ikvienu svētceļnieku, kas to sasniedz. Antīku bagātību, viduslaiku piļu, pareizticīgo klosteru, vientuļu kalnu ciemu, leknu dabas brīnumu un fantastisku pludmaļu piesātināta, Kipra sevi pasniedz kā romantisku un nepiespiestu galamērķi, lai kur ceļš tevi aizvestu. 

 

 

Gaisā virmo pavasaris 

Pirmo iespaidu par zaļo krastmalu gūstu pa lidmašīnas logu. Vēlāk uzzinu, ka šis ir daudzu iedzīvotāju mīļākais gadalaiks tieši zaļuma dēļ. Pārējā laikā Kiprā ir izžuvusi un salmu tonī. Mans ceļojums noris janvārī, dažādības mēnesī, kad daba var izspēlēt ikvienu kārti, kuru vēlas, no perfektas un saulainas, 19°C  siltas dienas līdz skarbam vējam un lietum, un es sastopos ar visu plejādi. Kipra nudien ir vissezonu sala. Salocītie pludmales krēsli ceļošanai nesezonā Vidusjūras reģionā parasti līdzi atnes meditatīvu domīgumu. Tas palīdz atklāt galamērķa un tā iedzīvotāju īsto dabu. 

Ierodoties Larnakā, uzreiz pamanu svaigo, vieglo, citrusu notīm piesātināto un saldeno gaisu un ievelku dziļu elpu. Šī ir mandarīnu, klementīnu un citronu sezona. Starp pilsētas blīvajiem dzīvojamo ēku un iepirkšanās zonu balto sienu džungļiem haotiski slejas koki. Daudzi apaļvēderi koku galotnēs paliek tur karājamies, savukārt pārgatavojušies augļi krīt zemē. 

Pēc pāris dienām es dodos vīna ekskursijā, ko vada jauka sieviete, vārdā Helēna, kura rīko nelielas, vienkāršas tūres, un tās pavada viņas stāsti par savu dzimto vietu. Te nu es satveru vēl kādu šīs salas maģisko šķautni. Mūsu ceļš uz Kipras vīnu atklāšanu ved caur glītiem ciemiem un gleznainām priežu un ciprešu pilnām Trodosu pakājēm, kurām pāri lūkojas 1952 metru augstais Olimpa kalns. Pavasarī pirmie zied mandeļu koki, un februārī ceļi uz ciemiem ir tērpti debešķīgi baltos un rozā toņos. Arī olīvu un ceratoniju koku te ir ka biezs. Ceratonija izrādās viens no Kipras dārgumiem, ko bieži izmanto sīrupos un kā veselīgu šokolādes aizstājēju. Katras ceratonijas koka sēkla, vienalga, vai koks audzis Kiprā vai kur citur Vidusjūras reģionā, sver pilnīgi vienādi. Senos laikos sēklas izmantoja kā dažādu preču svara etalonu, ieskaitot sudrabu un zeltu. Tieši no šī koka nosaukuma cēlies vārds karāts.

 

 

Tirkīzzili ūdeņi un flamingo

Kiprā ir vairāk nekā piecdesmit zilā karoga pludmaļu. Aijanapas (Ayia Napa) un Protaras reģionos austrumos ūdens ir tirkīzzils. Pussalas galā gaida daudz atklājumu – tur atrodas Greko rags (Cape Greco), jūras alas un nacionālais parks. Salu klāj fantastisku dabas taku tīkls jebkura līmeņa gājējam un velobraucējam, un ikvienu taku pavada smaržīgas priedes un piekrastes klintis, kas lūkojas pāri mierīgām pludmalēm.

Gleznainās Greko raga kaļķakmens klintis piesaista nekaunīgus klinšu lēcējus, savukārt alas, kas izbārstītas gar krastmalu, ir kā radītas nirējiem. Runājot par niršanu un muzejiem, Aijanapas Zemūdens skulptūru muzejs (Museum of Underwater Sculpture Ayia Napa) ir ļoti neparasts jaunpienācējs abās jomās. Šī maģiskā zemūdens pasaule svin dabas spēku. To radījis eko mākslinieks Džeisons Dekērs Teilors (Jason deCaires Taylor), un pasaule atrodas astoņu metru dziļumā 170 metru no krasta. Zemūdens mežu veido 93 mākslas darbi – gan figūras (cilvēki un koki), gan abstrakta māksla –, un daži darbi peld burtiski zem ūdens virsmas. Skulptūras veidotas no materiāla ar neitrālu pH līmeni, tāpēc ar laiku tās apdzīvos dažādi jūras augi un dzīvnieki. Ja atgriezīsies dažus gadus vēlāk, zemūdens karaliste jau būs mainījusies.

Arī pavisam blakus Larnakas lidostai ir kas iedvesmojošs. Ceļš uz pilsētas centru ved gar milzīgo Larnakas sāls ezeru – te ziemo skaistie rozā flamingo, kas šeit pulcējas pirms pēdējā lidojuma uz Āfriku. Man izdodas saskatīt dažas nelielas flamingo grupiņas mierīgi atpūšamies ūdenī; to pulki vairosies no februāra līdz aprīlim. Pasaules nozīmes mošeja un svētceļojuma vieta Hala Sultan Tekke paspilgtina nekustīgās ainavas varenumu. Tās asie minareti šaujas starp augstām cipresēm un palmām un spoguļojas neaizmirstamā ezera mirdzošajos ūdeņos. 

 

 

Kafijo kā vietējais 

Nikosijā es atklāju Kipras kafijas un kafejnīcu kultūru. Kā jau ikvienā Kipras pilsētā un ciemā, īsto ikdienu visjaukāk atklāj nelielas vīru grupas sudrabotām galvām, kas sēž par kafenes dēvētajās kafejnīcās, malko kafiju, spēlē galda spēles un apspriež ziņas vai garāmgājējus. Šīs kafejnīcas ir nozīmīgs sociālais fenomens, un tām ir svarīga loma salas ikdienas dzīvē. Tradicionāli gan tās bija atvērtas tikai vīriešiem. Un arī mūsdienās vīrieši, jo sevišķi pensionētie, rītos un vakaros te sēž stundām ilgi, kamēr sievas apdara mājas darbus vai auklē mazbērnus. Dzimumu sadalījums mūsdienās vairs nav tik strikts, taču sievietes šajās vietās es redzu ļoti maz. 

Tradicionālo kipriešu kafiju gatavo nelielos vara podiņos. Cukuru pievieno jau gatavojot, un kafiju pasniedz ar glāzi auksta ūdens. Vari palūgt sketo (bez cukura), metro (viena karotīte cukura) vai gliko (ļoti salda) kafiju. Un, runājot par varu, Kiprā sendienās pastāvēja jaudīga vara ražošanas industrija. Padomā par līdzību starp salas nosaukumu grieķu valodā (Kúpros) un vara nosaukumu (cuprum). Tagad no reiz tik varenās ieguves industrijas atlikuši vien pāris neparasti veikaliņi, kuros tirgo dažādas vara lietiņas. 

Ja es ciemos malkotu kafiju, kāda vecāka kundze noteikti izdzerto krūzīti apmestu kājām gaisā uz tasītes un pareģotu nākotni, analizējot kafijas biezumu atstātos rakstus. Taču es izdzeru tasi metrio kafijas un apēdu debešķīgu galaktoboureko kūkas gabalu (mannā krēms, iecepts kraukšķīgā filo mīklā) vienā no pilsētas senākajām kafejnīcām daiļajā Faneromeni laukumā.

 

Rezervē biļetes uz Larnaku

 

 

Par Kipru vairāk uzzini Baltic Outlook.

Teksts: Olga Dolina

Izpēti populārākās apskates vietas

Saistītie raksti

Mūsu Instagram

Seko
Seko