Šovasar atvaļinājumam izvēlies Gruziju ar tās Vidusjūras tipa klimatu un daiļo Melnās jūras piekrasti. Baltic Outlook žurnālists Tbel Abuseridze stāsta par savu mīlestību pret Batumi, vietu, kurā pūš vismaigākais jūras vējš, visgardāko hačapuri un spēju sajust patiesu prieku te un tagad.
Stāsts sākas 2020. gada martā, kad es patiesi iemīlējos pilsētā, kurā piedzimu un uzaugu. Joprojām skaitījos students kādā ASV universitātē, taču pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu dēļ iestrēgu Batumi un nevarēju tikt atpakaļ uz ASV. Augstskolu pabeidzu tiešsaistē.
Ikreiz, kad man bija jāpiedalās seminārā pulksten astoņos vakarā pēc ASV laika, man vai nu nācās celties četros no rīta, vai nu neiet gulēt nemaz un dzīvot pa nakti, lai pagūtu uz mācībām. Semināri ilga ap divām stundām, un sešos no rīta akadēmiskā dzīve bija galā, tāpēc visu atlikušo dienu varēju gulēt. Taču ap to laiku beidzās komandantstunda, tāpēc kādu dienu tā vietā, lai dotos pie miera, nolēmu iziet agrā pastaigā un apskatīt pilsētas skatus vientulībā – tikai pilsēta un es.
Izejot pa durvīm, prātā raisījās domas par jūru, un, protams, tās mani stūrēja pludmales virzienā, it kā jūra pati mani aicinātu. Jo vairāk tuvojos ūdenim, jo spēcīgāk sajutu jūras smaržu agrā rītā, kas man atgādināja par bērnību, kad tēvs veda mani uz jūru tik agri, ka ārā vēl bija vēsi, taču saule pamazām atšķaidīja vēso gaisu ar siltajiem stariem. Ja man jautātu, kā smaržo rīti Batumi, es atbildētu, ka tas ir šis īpašais jūras aromāts.
Dzīve pie jūras
Kad pabeidzu augstskolu, sapratu, ka jūtos daudz mierīgāks un rāmāks. Uzreiz zināju, ka šī sajūta ir manu rīta pastaigu efekts, tāpēc nolēmu uz jūru doties biežāk. Tāpat apjautu, ka mana mīlestība pret pilsētu reiz sākās ar jūru, tāpēc pavisam dabiski tai pievērsos arvien vairāk. Laikam kļūstot siltākam, katru saulaino dienu pavadīju pie jūras peldoties un atpūšoties. Kādu dienu sapratu, ka jūra ir aizskalojusi visas negatīvās domas, ko biju nēsājis sev līdzi, un aptvēru, cik varens spēj būt nebeidzamais ūdens horizonts.
Saulei uzņemot apgriezienus, pludmalē saradās aizvien vairāk cilvēku. Pārpildītas pludmales te bijušas jau kopš manas bērnības, un es allaž cilvēkus iztēlojos kā kaiju baru, kas atpūšas krastmalā. Protams, šīm piebāztajām pludmalēm ir arī alternatīvas, taču, pirms tās saucu vārdā, ierosinu kārtīgi izbaudīt katru Batumi daļiņu, un rosīgās pludmales ir Batumi daļa. Ar to es domāju, ka vajag apgūt pilsētu ar visām maņām. Cilvēki čalo, ēd, peldas, pārdod vārītu kukurūzu un rada dažādas skaņas, kas pievienojas Batumi atmiņu albumam. Pamēģini apmeklēt kādu parastu, pārpildītu pludmali kaut vai tikai šīs pieredzes dēļ.
Bet, kad pūļi sāk sist pa nerviem, es iesaku doties lidostas virzienā. Tās piekrastē būs mazāk cilvēku, bet arī mazāk ērtību. Iespējams, piezagsies izsalkums vai būs jāskrien laukā no ūdens padzerties. Pludmales Batumi nav smiltīm klātas, bet gan veidotas no sīkiem akmentiņiem un oļiem, tāpēc tajās vienmēr nav pārāk ērti gulēt. Pludmales daļā, kas atrodas tuvāk lidostai, nav nekādu īpašu ērtību, tāpēc tās var šķist pamestas. Tāpēc izmēģini privāto Iveria pludmali Batumi centrā, kuras ieejas maksa ir līdz 10 dolāriem dienā. Tā atrodas pie Alfabēta torņa, un tur pieejams viss, kas vajadzīgs, ieskaitot ēdienu.
Garšu meklējumos
Gruzīni ar ēdienu īpaši lepojas. Ja tev garšo jūras veltes, Batumi ir vieta, vārdā Melkimoria, kur tev obligāti jānokļūst. Tas ir zivju tirgus pie pilsētas robežas, kurā var iegādāties jebkādas svaigākās jūras veltes, kas ienāk prātā, turklāt par diezgan labu cenu. Taču visinteresantākā daļa ir ēdiena iegādes process. Kad esi izvēlējies lomu un tā daudzumu, pārdevēja aiz letes visu nosver un iedod citai dāmai, kas lomu notīra. Pēc tam piecās sekundēs no tirgus stenda vari nonākt tuvākajā restorānā, kura darbinieki uzreiz zina, kas jādara. Zivis vai jūras veltes nodod viņu rokās, un maltīte tiks pagatavota nekavējoties.
Protams, vari doties uz kādu no restorāniem un vienkārši pasūtīt maltīti, taču Melkimoria pamatā ir doma, ka vari pats izvēlēties svaigi ķeras zivis un tās tiek notīrītas un pagatavotas tavā acu priekšā. Lai uz zivju tirgu nokļūtu no pilsētas centra, kāp jebkurā transportlīdzeklī, kas dodas Makhinjauri virzienā, un palūdz vadītāju piestāt pie tirgus. Tas maksās ne vairāk par 80 tetriem jeb 40 centiem.
Lielākā daļa restorānu jūras veltes iegādājas šajā tirgū, tā ka, ja esi noskaņots zivju ēšanai, droši dodies uz jebkuru pilsētas ēstuvi. Bet, atklāti sakot, labākais ēdiens Batumi top manas mammas virtuvē. Ik reizi, kad ciemojos pie vecākiem, tie viņiem ir svētki, jo bieži vien ilgstoši esmu prom. Kad atgriežos, varu izvēlēties, kas tiks celts galdā. Mamma spēj pagatavot jebko, taču man ir vairāki favorīti. Ja man gribas zupu, palūdzu pagatavot turku çorba. Visus tradicionālos gruzīnu ēdienus mamma iemācījās gatavot no savas mammas. Ja man pietrūkst skata, kā abi vecāki kopā dzīvojas pa virtuvi, palūdzu tēti visiem pagatavot zivis. Man ārkārtīgi patīk sēdēt virtuvē un vērot viņus gatavojam maltīti.
Parasti pusdienoju mājās, bet, ja izlemju ēst ārpus mājas, ir vairākas vietas pilsētā, kur iegriežos biežāk. Īpaši tad, ja man sagribas adžāru hačapuri. Kad esat Batumi, noteikti nogaršojiet kraukšķīgo laivas formas maizi, kas bagātīgi pildīta ar sieru. Grill Town restorānā Rustaveli avēnijā ir izcila tradicionālo un moderno ēdienu izlase. Ari Neocca esmu biežs viesis, lielākoties brokastlaikā. Tur esmu iecienījis imeretiešu hačapuri (kas atšķiras no adžāru hačapuri) un labu tēju. Desertā izvēlos pankūkas. Nesen atvērtais Restaurant Ambassadori restorāns atrodas pie jūras un netālu no vecās dejojošās strūklakas – tajā ir daudz vietas, lieli logi un gards ēdiens. Parasti pasūtu picu, taču noteikti iesaku nogaršot Ambassadori’s pašu gatavotās limonādes.
Omulīgā vecā Batumi
Batumi pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījusies. 90. gados, kad es piedzimu, pilsēta nebija labākajā formā. Atceros, ka man neļāva iet ārpus skolas teritorijas, jo krūmos skolas priekšā bija daudz čūsku. Ceļi nebija asfaltēti, elektrība nebija pieejama visiem. Tolaik gan Gruzijā bija pilsoņu karš, tā ka neērtības bija saprotamas.
Pēc 2004. gada revolūcijas Batumi sāka atjaunot, un pilsēta uzplauka. Krūmos skolas priekšā vairs nebija čūsku, tāpēc ka valdība izlēma tur izbūvēt bulvāri. No nekurienes parādījās jaunas ēkas, un kādā brīdī likās, ka nu jau ir par daudz. Batumi ir sadalīta vecajā daļā un jaunajā daļā, un jaunā līdzinās Dubaijai ar augstām celtnēm, tirdzniecības centriem, biznesa centriem un restorāniem.
Man labāk patīk vecā Batumi daļa, tās mazās ēkas un šaurās ieliņas, kas piemērotas gājējiem. Pirmais, ko pamanīsi, ir bruģētās ieliņas. Vecās Batumi daļas ielās ir daudz palmu, tāpēc pilsētai ir tāda kā Miami pludmales gaisotne. Noteikti izlasi plāksnītes uz ēkām – uz tām ir informācija par ēkām, kā arī slaveniem gruzīniem un citu valstu slavenībām.
Tādus iekšpagalmus kā vecajā Batumi daļā neredzēsi nekur citur pilsētā. Noteikti dodies cauri katriem atvērtajiem vārtiem, ko redzi šajā pilsētas daļā. Tie allaž ved uz pagalmu, kas var būt izkrāsots visdažādākajās krāsās un rotāts ar neskaitāmiem augiem. Pagalmi ir kā labirinti, un to uzbūve un klusums tev liks aizmirst, ka Batumi vispār ir ēkas, kas augstākas par trim stāviem.
Dabas vilinājums
Netālu no Batumi ir kāda maģiska vieta, kas izskatās tieši tāpat kā pirms daudziem, daudziem gadiem. Batumi botāniskajā dārzā, kas atrodas Mtsvane Kontskhi uz ziemeļiem no pilsētas, no pilsētas centra vari ērti nokļūt ar mikroautobusu mazāk nekā 30 minūšu laikā. Man vislabāk patīk paķert kādas uzkodas un segu un doties turp agri no rīta, un tur pavadīt visu dienu.
Batumi botāniskais dārzs ir tropu paradīze, taču tajā slejas arī dažādi koki no visas pasaules. Pašlaik dārzu veido deviņi sektori, kas veltīti katrs savai pasaules daļai: Transkaukāzijas subtropiem, Austrumāzijai, Jaunzēlandei, Ziemeļamerikai, Dienvidamerikai, Himalajiem, Meksikai, Austrālijai un Vidusjūras reģionam. Tajā ir augšējais, apakšējais un piejūras parks, kuros ierīkotas vairākas pastaigu takas. Mana mīļākā daļa ir japāņu dārzs – tas allaž ir rāms, un tajā ir daudz soliņu, uz kuriem stundām ilgi sēdēt un klausīties lapu čaboņā. Arī augšējais parks man ir mīļš – tajā var vērties bezgalīgajā jūras horizontā no tropu meža puses.
Papildus botāniskajam dārzam Mtsvane Kontskhi centrā ir pludmale. Tur parasti cilvēku ir ka biezs, bet skats uz mežu, kad esi iepeldējis ūdenī tā dziļāk un pagriezies pret krastu, ir fantastisks un atsver jebkādas neērtības. Taču šajā apkaimē ir arī daudz citu pludmaļu, kas nav tik pārpildītas.
Petras cietoksnis ir vēsturiska pilsēta ar nocietinājumu Tsikhisdziri ciemā Kobuleti apgabalā uz ziemeļiem no Batumi. Pili būvēja John Strathegos mūsu ēras 535. gadā, un tā ir Bizantijas laika simbols Gruzijā.
Vai esi dzirdējis par Mtirala? Vārda tulkojums ir raudošais kalns, un tas radies tāpēc, ka šī ir vismitrākā vieta visā valstī. Mtirala nacionālajā parkā ir skaisti jaukto koku meži, kā arī velotakas un pastaigu takas. Tas atrodas Kobuleti apgabalā vien 30 minūšu attālumā no Batumi, un ir laba vieta piedzīvojumam ar teltīm.
https://www.instagram.com/p/CTuNXhNgG-t/
Man ļoti patīk paķert karsto šokolādi un doties uz pludmali vērot saulrietu. Ja tev gadās būt Mtsvane Kontskhi vai Sarpi, saulriets būs vēl daiļāks, taču jebkurā pludmalē tas šķitīs nomierinošs un iedvesmojošs. Noteikti pievērs uzmanību oranžajiem un zilajiem debesu slāņiem, jo uz pavisam īsu brīdi starp oranžo un zilo varēsi saskatīt blāvi zaļu toni. Šis krāsas uzplaiksnījums manī raisa vislabākās sajūtas.
Vairāk par Batumi uzzini Baltic Outlook.