No ziemas nav ko baidīties, tieši otrādi, laiks izmantot to, ka salīgie tūristi tuntuļojas zem segām! Pilsētu skaistākie objekti uz mirkli piederēs tikai tev, arī rindas visur būs krietni īsākas un termometra rādījums bez sirdsapziņas pārmetumiem ļaus pasūtīt vēl vienu kūkas gabaliņu. Vai sātīgu kebabu Berlīnē, saldus čurros cepumiņus Madridē vai pikanta gulaša bļodu Budapeštā.
Madride
Kamēr mīlas savaņģotie traucas uz Parīzi, dodies uz Spānijas galvaspilsētu, kur māksla, ēdiens un arhitektūra būs tava ceļojuma sabiedrotie. Pilsētas galvenais laukums Plaza Mayor pieredzējis vēršu cīņas, galvu nociršanu un karaļu kronēšanu. Uz laukumu ved deviņas ieejas un kur vien griezies, pretī vīdēs omulīgas kafejnīcas, kur piesēst un paskatīties, kā tūristi bildējas pie 400 gadus vecās bronzas statujas, kurā attēlots Karalis Filips III.
Ja gadās apmaldīties, runā, ka visi ceļi Spānijā ved uz Puerta del Sol laukumu, kur gadu desmitiem ļaudis pulcējas, lai sagaidītu Jauno Gadu un tieši pusnaktī apēd 12 vīnogas veiksmei.
Bet Madrides garākās ielas Calle Alcalá sākumā sastapsiet Madrides simbolu Oso y Madroño – lāci, kas našķojas ar augļiem no zemeņu koka. Nereti šeit tiek sarunāti pirmie randiņi. Kad klasisko ceļvežu pieturas punkti apmeklēti, apskati pilsētas biznesa centru, kur slejas slīpie KIO torņi un Atocha vilcienu staciju, kur iekštelpās mājvietu radis neliels lietus mežs un vairāki desmiti bruņurupuču.
Tieši februārī uzplaukst kultūras dzīve – ik uz soļa kāds līmēs koncertu un izstāžu plakātus. Pāris stundas jāpavada Spānijas svarīgākajā muzejā – Prado, kur aplūkot El Greko, Rembranta, Karavadžo un Botičelli darbus. Vēl dažas stundas jāvelta Reina Sofía, kur tuvāk jāiepazīst spāņu laikmetīgā māksla. Bet 206. telpā atrodas slavenākais spāņu mākslas darbs 20. gs. – Pablo Pikaso “Guernica”.
Redzot uzrakstu bocadillo de calamares, sper drošu soli, jo tur tevi gaida garda kalmāru sviestmaize. Bet slavenākā čurros vieta ir San Ginés, kur 24 stundas dienā šokolādē mērcējamos cepumus tirgo jau kopš 1894. gada. Vijīgā šokolāde ir labākais, kas var sasildīt ziemas mēnešos.
Labāk par dūraiņiem ir izvēlēties cocido madrileño, ko pasniedz trīs kārtās – vispirms vienkārša nūdeļu zupa, tad seko dārzeņu un zirņu porcija un visbeidzot sautēta gaļa. Vakarus pavadi, raugoties uz pilsētu no jumtiem, kur satupuši bāri un pasūti Samontano vai Toro vīnu. Tiem, kas novērtē labus stāstus, kāds dzēriens jāpasūta Sala Equis kokteiļu bārā, kur agrāk atradies kinoteātris, kas izrādījis pikantas filmas pieaugušajiem. Bet svētdienas rīti jāvelta suvenīru gādāšanai Madrides vecākajā krāmu tirdziņā El Rastro. Jau no septiņiem rītā dārgumu mednieki tur mēģina nokaulēt cenu kādai retai vinila platei vai zelta rotaslietām, bez unikāliem suvenīriem nepaliksi!
Budapešta
Vietējie to sauc par vienu no romantiskākajām pilsētām pasaulē, ne velti tās iesaukas ir “Austrumu Parīze” un “Danubes Pērle”. Tieši Danubes upes krastā atrodas Ungārijas parlamenta ēka, greznais arhitektūras piemineklis ne velti grezno neskaitāmas pastkartes, tas ir jāredz! Tajā atrodas 691 istaba un visu kāpņu kopējais garums ir apmēram 20 kilometri. Īpaši skaista pastaiga būs vakarā, kad pilsētas gaismas spoguļosies tumšajā upē.
Turpat vien ir Széchenyi tilts no kura veras bargas lauvas. Leģenda vēsta, ka skulptors aizmirsis šīm lauvām izgrebt mēles uz ko norādījis kāds puisēns tilta atklāšanas ceremonijā. Skulptors tik ļoti satraucies, ka no tilta ielēcis upē.
Pirmā Ungārijas karaļa vārdā nosaukta Sv. Stefana bazilika, šī neoklasicisma būve ir svarīgākā baznīca valstī un interjers ir elpu aizraujošs. Tur atrodas paša Stefana mumificēta labā roka, ko rotā rubīnu un pērļu rokassprādzes, bet no baznīcas kupola var aplūkot pilsētu.
Ne velti Budapeštu dēvē par SPA pilsētu, te atrodas vairāk nekā 120 dabīgie termālie avoti. Ja senāk ūdens spēku varēja baudīt vien mūki, bruņinieki un kareivji, tagad tas pieejams katram pilsētas viesim. Ūdens satur vērtīgus minerālus, kas palutinās ādu un šo spa apmeklējumu var uztvert kā ārsta izrakstītu! Pazīstamākā vieta ir Gellért baseini, kas atrodas greznā art nouveau ēkā. Bet Széchenyi ir arī āra baseini, kur izpeldēt ziemas spelgonī un ļaut, lai ausīs kož sals.
Ja ar to nav gana, jākāto uz šokolādes muzeju, kur ekskursijas laikā drīkstēs iemērkt marcipāna bumbiņas šokolādes strūklakā. Ikoniska vieta, kur pavadīt vakaru, ir Budapeštas drupu bāri – pamestās ēkās uz palikšanu iekārtojušies krogi kā Szimpla Kert. Bet ja neesi baudījis Ungārijas nacionālo ēdienu gulašu, tu neesi bijis Budapeštā.
Lielā cieņā vietējie tur arī dažādos veidos pagatavotas paprikas, to liek arī halászlé, kas ir pikanta zivju zupa. Kārumniekiem jāmeklē Dobos torta, kas sastāv no šokolādes krēma un karameles. Parasti tai ir piecas kārtas un jau pirmais kumoss radīs kāri pēc otra gabaliņa. Bet par Ungārijas Montblānu dēvē gesztenyepüré, kas ir saldo kastaņu biezenis ar kakao un putukrējumu. Šis būs garšīgs ceļojums!
Berlīne
Pirmo reizi esot Berlīnē, protams, ka jāapskata Branderburgas vārti un Viktorijas kolonna, kuras galotnē uztupināta spoža dāma. Daiļava sver 35 tonnas un, šķiroties no pāris eiro, pa spirālveida kāpnēm var pieveikt 285 pakāpienus un aplūkot Tiergarten parku. Bet pašā pilsētas sirdī slejas Fernsehturm televīzijas tornis, kas ir otra augstākā būve Eiropas Savienībā. Kurš gan spētu atteikties no skata, kas paveras no augšas?
Ziņkārību var remdēt Vācijas tehnoloģiju muzejā, kur tvaika lokomotīvēm līdzās atrodas milzīga aviācijas halle, bet bērni uz pāris stundām vēlēsies pazust zinātnes centrā, kur veic elektrības, gaismas un magnētisma eksperimentus. Berlīne piedāvā arī citus brīnumus – pasaulē lielākais saliktais dinozaurs atrodas Dabas un vēstures muzejā – sauropods dzīvē būtu svēris 55 tonnas un izslejoties būtu 13 metrus augsts.
Bet muzeja “slapjajā” kolekcijā vairāk nekā miljons dažādu dzīvnieku atdusas spirtā. Ja gribas redzēt dzīvas radības, jāiet uz leģendāro zoodārzu, kur var satikt visus lielos kaķus un pandas!
Toties mūžīga vasara valda botāniskajā dārzā, kur līdz pat jumtam slejas kaktusi, bambusu audze un vaigā var skatīt arī pasaulē asāko piparu stādu.
Runājot par ēdienu, šķiet, ka Berlīne ir kebabu galvaspilsēta. Kraukšķīga maizīte, sulīga gaļa, cepti dārzeņi, svaigi kāposti, krēmīgs fetas siers, spirgtas laima notis un piparmētru lapiņas ir perfekta döner noslēpums. Neatņemama ikdienas sastāvdaļa šajā pilsētā ir arī mate tēja un pikantais currywurst.
Tā vien šķiet, ka te uz vienas ielas sadzīvo visa pasaule – vjetnamiešu ēstuvei blakus slejas turku kebabnīca, bet vēl tālāk amerikāņu stila burgernīca! Bet ja tomēr gribas gruntīgu šniceli, jādodas uz Schnitzelei Röntgenstraße 7 ielā. Berlīnē pat īss ceļojums būs notikumu pārbagāts!