Pieredzējuši ceļotāji neslēpj, ka pēc tam, kad ir pavadījuši brīvdienas Baltijā, jūtas vietējās dabas apburti. Baltija patiešām izceļas ar daudzveidīgu un cilvēku darbības maz skartu dabu, tāpēc šis ir reģions, kur ikvienam ir vērts izmēģināt dabas tūrisma sniegtās iespējas. Lūk, dažas idejas aizraujošām un skaistām brīvdienām svaigā gaisā.
Dodies pārgājienā gar jūras piekrasti
Viena no vasaras TOP aktivitātēm ir pārgājieni gar jūru. Zeltainas smiltis, jūras svaigais gaiss un elpu aizraujoši saulrieti un saullēkti ikvienam sniedz jaudīgu enerģijas devu un tīkamu relaksāciju. Baltijas piekrastē to visu vēl papildina šarmanti zvejnieku ciemi un civilizācijas maz skartas kāpas un stāvkrasti.
Viens no ērtākajiem veidiem, kā iepazīt Baltijas jūras piekrasti, ir došanās pa “Jūrtakas” maršrutiem. “Jūrtaka” vijas pa Baltijas jūras piekrasti un ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9. Tā sākas Lietuvas piekrastes kūrortā Nida un ved cauri Latvijai līdz Tallinas ostai Igaunijā. Kopējais takas garums ir aptuveni 1420 kilometri, no kuriem 216 kilometri ir Lietuvā, 581 kilometri Latvijā un 622 kilometri Igaunijā. Tiesa, “Jūrtaka” Lietuvā šobrīd ir izstrādes stadijā un tās marķēšana dabā ir plānota šajā vasarā.
Kopējais Baltijas “Jūrtakas” pārgājiena laiks ir aptuveni 70 dienas, bet taka ir sadalīta dienās un grūtības pakāpēs, tādējādi ļaujot katram izvēlēties sev vispiemērotāko attālumu. Maršruts ir veicams abos virzienos. Pārgājiena laikā vari apskatīt daudzus Baltijā ievērojamus dabas un kultūras objektus, tai skaitā Kuršu kāpu nacionālo parku Lietuvā, Slīteres nacionālo parku Latvijā un Matsalu nacionālo parku Igaunijā. Takas informatīvajos materiālos ir pieejama detalizēta informācija par katru maršrutā iekļauto posmu, tai skaitā pludmalēm, naktsmītnēm un ēstuvēm.
Vēro savvaļas zvērus dabā
Baltijā, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam un biotopu daudzveidībai, sastopami daudz savvaļas zvēri. Ņemot vērā meža iemītnieku dzīvesveidu un paradumus, te mežos un pļavās ir visas iespējas novērot stirnas, briežus, aļņus, meža cūkas un daudzus citus dzīvniekus. Visbiežāk agros rītos vai vakara krēslā.
Zvēru vērotājam ir jābūt klusam, pacietīgam un uzmanīgam. Trokšņainiem un paviršiem mežā gājējiem daudz kas paliks nepamanīts. Savvaļas dzīvnieku vērošanu ieteicams veikt gida pavadībā un nelielās grupās (viens līdz pieci cilvēki). Vērošanai nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi, ērti apavi, silts un pēc iespējas neuzkrītošāks apģērbs, kas nečaukst un nešvīkst, tādējādi neaizbiedējot dzīvniekus, pirms pats tos paspēj ieraudzīt.
Foto no Enter Gauja mājas lapas. Zvēru vērošana Gaujas nacionālajā parkā
Latvijā zvēru vērošanas tūres piedāvā Gaujas nacionālais parks un Slīteres nacionālais parks, Lietuvā – Aukšaitijas nacionālais parks un Žemaitijas nacionālais parks. Savukārt asāku izjūtu cienītājiem vilinoša šķitīs Igaunijā pieejamā iespēja savvaļā vērot brūnos lāčus.
Foto no NaTourEst mājas lapas. Lāču vērošana
Ceļojumu kompānija NaTourEst, kas specializējusies dabas izziņas tūrēs, ir izveidojusi īpašus slēpņus, kas piedāvā pilnīgi drošā vidē pavadīt nakti vietā, kur mēdz apgrozīties savvaļā dzīvojošie brūnie lāči. Tiem, kurus interesē citi Igaunijas mežu un pļavu iemītnieki, NaTourEst piedāvā arī citas aizraujošas zvēru vērošanas tūres.
Iepazīsti purva maģisko noskaņu
Baltijas dabai raksturīgi ļoti niansēti krāsu toņi, kas visuzskatāmāk redzams purva ainavās. Purvi vilina arī ar pirmatnējumu un ausīm tīkamo klusumu, ko pārtrauc vien putnu balsis. Speciālisti uzskata, ka Latvijā purvi klāj aptuveni 5% no valsts teritorijas, Igaunijā 6-7%, savukārt Lietuvā mazāk par 5%. Skaitļi ir mainīgi, jo arī purva daba ir mainīga. Taču neapstrīdams ir fakts, ka apmēram 70% Baltijas purvu ir samērā neskarti un neietekmēti. Tas nozīmē, ka tie vēl joprojām ir sena un maģiska pasaule ar savām krāsām, smaržām un noskaņām.
Mūsdienās purvus ir iespējams izstaigāt ar sausām kājām. Vairākos Latvijas purvos ir uzbūvētas dēļu laipas un skatu torņi. Piemēram, Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Tā ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto purvu. Šī purva vecums ir ap 8000 gadu, un tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu. Ķemeru nacionālajā parkā iekārtotās laipas garums ir 3,4 kilometri.
Savukārt viena no garākajām purva laipām Eiropā atrodas Dunikā Lejaskurzemē. Tā stiepjas gandrīz 5 kilometru garumā un ļauj ieraudzīt vienīgo skābaržu tīraudzi Latvijā, kas, starp citu, ir vismaz pusotru gadsimtu sena.
Tikmēr Igaunijā ir vērts apskatīt Mukri augsto purvu, kas radies pirms aptuveni 10000 gadiem ezera pārpurvošanās rezultātā un tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem purviem Igaunijā. Mukri augstajā purvā ir ierīkots 14 metrus augsts skatu tornis, kas ļauj baudīt elpu aizraujošu ainavu. Purvā atrodas Mukri ezers, kas bagāts ar saliņām un ūdensrozēm. Kas nebaidās no tumšā ūdens, var šeit baudīt atsvaidzinošu peldi.
Lietuvas purvu lepnums ir Mūsas tīreļa izziņas taka Žagares reģionālajā parkā. Te atrodas garākā purva taka Lietuvā. Tie ir brīnišķīgi 3,6 kilometri, kuru laikā vari ieraudzīt aizsargājamas putnu sugas, sasmaržot reibinošus purva augus un vienkārši atpūsties, baudot unikālo purva ainavu. Parūpējies par siltu tēju termosā, ērtiem apaviem, un brīnišķīgs piedzīvojums garantēts!
Viesojies muižas parkā
Baltijā unikālas ir dažādos gadsimtos celtas pilis un muižas, kas vizuāli spilgti ilustrē reģiona vēsturi un arhitektūru. Dabas mīļotājiem un romantiķiem atklājums būs senie parki un dārzi, kas rotā daudzas no tām. Grezni, precīzām puķu dobēm iezīmēti vai mežonīgi, simtgadīgiem kokiem aizauguši, tie katrs stāsta savu unikālo stāstu par aristokrātiskajām dzimtām, kas reiz te mitušas.
Latvijā slavenākais ir Rundāles pils franču stila dārzs. Rundāles pils ansamblis ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras piemineklis Latvijā, celts laikā no 1736. līdz 1740. gadam. Pils būvēta pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Šobrīd Rundāles pils dārzs ir greznākais baroka laika kultūras un dabas piemineklis Baltijā. Tā lepnums ir apjomīgā rožu kolekcija ar vairāk nekā 2200 rožu šķirnēm.
Mežonīgāku parku un dārzu cienītājiem atradums būs Lindes muižas parks, kas tapis 17. gadsimtā un pārsteidz ar senu un majestātisku liepu stādījumu, kas šķietami aug ar saknēm debesīs. Tas noteikti ir viens no savdabīgākajiem un mežonīgākajiem muižas parkiem Latvijā. Līdzīga noskaņa rodama Katvaru muižas parkā, kur sena liepu aleja izskatās gluži vai pēc labirinta.
Foto no Visit Estonia mājas lapas. Eisu muiža un parks
Igaunijā uzmanības vērts ir Eisu muižas parks. Eisu muiža ir agrā klasicisma stilā celta ēka, savukārt tās parks ir ierīkots angļu stilā. Tas terašu veidā nolaižas līdz gleznainam ezeram. Krāšņajā parkā aug aptuveni 85 dažādas koku un krūmu sugas. Parka ainavu lieliski papildina skulptūru grupa, strūklaka un trīs dīķi.
Savukārt Lietuvā īsta pērle ir Užutraķa muiža. Šeit, pastaigājoties pa 19. gadsimta beigās veidoto jauktā tipa parku, vēl joprojām sajūtama muižniecības aura. Parku radījis slavenais franču dārznieks un ainavu arhitekts Eduards Frasuā Andrē. Užutraķa muižas parkā joprojām aug gandrīz simt veidu un formu koku un krūmu – vairāk nekā puse no tiem tika speciāli vesti no ārzemēm.
Skaistais muižas ansamblis, kas izkārtots Galves ezera krastā, modina sapņainumu un ļauj viegli iztēloties Lietuvas aristokrātu ikdienu. Starp citu, no muižas terases paveras pasakains skaits uz leģendāro Traķu pili.