Izcili pludmales kūrorti un tuksneša apmetnes ir tikai viena Dubaijas puse.
Baltic Outlook žurnāliste Una Ulme ieradās šajā pasaules metropolē noskaidrot, kas vēl iekļauts šīs sezonas programmā.
Kā bērns es šajā tuksneša oāzē veselu nedēļu brīnos un kāri tveru visu, ko vien varu. Dubaija nudien ir tik iespaidīga, ka izpilda savu galveno mērķi, – atstāt neizdzēšamu iespaidu. Kādā brīdī man sāk šķist, ka esmu ieradusies Disnejlendā pieaugušajiem.
Fantastisks galamērķis saulainām brīvdienām ziemā
Pirmo dienu Dubaijā pavadu uz ūdens, aplēsdama situāciju. Kopā ar paziņām noīrējam jahtu un uzsākam ekspedīciju pa pilsētu no Dubaijas jahtu piestātnes. Septiņus kilometrus garā promenāde, gar kuru rindojas neskaitāmi restorāni un atpūtas zonas, ir izcila vieta pastaigai, savukārt kruīzs pa pilsētas kanāliem dāvā iespēju veldzēties elpu aizraujošos skatos uz pilsētas debesskrāpjiem. Piestājam uz peldi jūrā netālu no slavenās Burj Al Arab viesnīcas, kurā numuriņš maksā 1500 eiro par vienu nakti. Ūdens ir tik silts, ka mūs sevišķi neatsvaidzina, bet vieglais vējiņš stājas pretī versmei, kas pat oktobra vidū spītīgi turas ap 38°C. Vietējie apliecina, ka pirms mēneša, termometra stabiņam pakāpjoties līdz 50°C, karstums bijis nudien neciešams. Labākais laiks ceļojumam uz Dubaiju ir no novembra līdz aprīlim.
Ja viesi uz jahtas vēlas iemalkot šampanieti, tas jāiegādājas lidostā, jo alkoholu Dubaijā pasniedz vien dažos restorānos. Turklāt allaž laikus jāpārliecinās, ka jahtas apkalpei ir alkohola licence. Ja ne, pasažieriem var piemērot sodu – alkohola lietošana Dubaijā tiek stingri regulēta. Mana paziņa, kas Dubaijā dzīvo jau septiņus gadus, stāsta, ka likumu ievērošanu te pieskata ļoti rūpīgi. Piemēram, laiva, kas kuģo pa pilsētas kanāliem, nedrīkst radīt viļņus, lai netraucētu atpūtniekiem krastā vai ūdens sportu cienītājiem. Ja sakuļas kaut mazākais vilnītis, ūdens policija uzreiz izraksta soda kvīti. Šāda patrulēšana vienlaikus nozīmē, ka pilsētā tikpat kā nepastāv noziedzība. Novērošanas kameras ir it visur.
Arābu virtuves brīnumi
Dubaijā iepazīt vietējos, viņu virtuvi, tradīcijas un kultūru ir gana sarežģīti, jo Emirātu pilsoņi veido vien vien desmito daļu no iedzīvotāju skaita. Pateicoties paziņai, man izdodas sarunāt tikšanos ar viņas kolēģi Sabiru. Satiekamies vietējā emirātu restorānā Festival City zonā, un man pretī apsēžas skaista, mūsdienīga sieviete ar gaumīgu grimu un gariem, izlaistiem matiem. Sabiras vaļasprieki mani pārsteidz vēl vairāk – viņa nodarbojas gaisa jogu, kā arī stieņa dejām profesionālā līmenī un grasās atvērt savu studiju. Šeit nav noteikta ģērbšanās koda, taču dažas ģimenes izvēlas nēsāt tradicionālos ietērpus. Lai gan Sabira uz mūsu tikšanos ieradusies garā abaya, tas ir tik stilīgs, ka nolemju vēlāk ieskriet veikalā un pameklēt ko līdzīgu arī sev.
Tā kā ar Sabiru tiekamies arābu restorānā, varu nogaršot kaut ko no tradicionālās virtuves. Kopš Dubaijas straujā uzrāviena sākuma vietējā virtuve ir ļoti mainījusies, un to spēcīgi ietekmējušas tautības, kas dzīvo līdzās emirātu arābiem. Pirmais, ko Sabira piemin, ir jūras veltes, – daudz, svaigas un gardas. Vietējie brokastīs ļoti iecienījuši balaleet – olu kulteni ar nūdelēm, kam pievienots cukurs, kardamons un citas garšvielas, tādējādi veidojas saldu un sāļas garšu savienojums. Arī shakshuka ir ļoti populāra – olas ar tomātiem, papriku, sīpoliem un garšvielām –, un šo ēdienu es jau atpazīstu no marokāņu virtuves.
Pusdienojot arābu restorānā, parasti iesaka pasūtīt vienu ēdienu uz vairākiem ēdājiem, jo porcijas ir ļoti lielas, tāpēc vienam notiesāt veselu šķīvi ir gandrīz neiespējami.
Pārsteidzoši tradicionālie tirdziņi
Ja vēlies atrauties no debesskrāpjiem un ielūkoties Dubaijas pagātnē, dodies uz seno Deira apkaimi, kurā atrodas tirgus, ko ieskauj zemas ēkas. Ņem vērā, ka arī šī pilsētas daļa strauji aug, tā ka grūti teikt, cik drīz tā izmainīsies līdz nepazīšanai. Lai nokļūtu vecpilsētā, sākumā jādodas uz laivu piestātni, jo veco un jauno Dubaijas daļu šķir kanāls. To šķērso senlaicīgā koka laivā, ko dēvē par abru, un tas ir lētākais transporta līdzeklis Dubaijā – piecu minūšu brauciens maksā vienu dirhēmu jeb 23 centus.
Nokļūstot otrpus krastam, pirmais pārsteigums ir milzu kontrasts. Atrodamies īstā arābu tirgū, kur tirgotāji skaļi taurē un slavē savas preces, un cenšas ievilināt pircējus savos stendos. Noeju garām garšvielām, apģērbiem un suvenīriem un apstājos pie krāsainām bļodiņām. Pārdevējs uzreiz ir klāt, un sākas kaulēšanās. Viņš nosauc pirmo cenu, un aiziet! Man kaulēties nepatīk, tāpēc nosaucu dažas cenas un ātri vien piekrītu cenai, kas ir pa vidu starp manis un viņa piedāvāto, un dodos prom ar jaunajām bļodām rokās.
Zelta tirgū gaisotne ir pavisam citāda. Te tirgošanās noris mazos veikaliņos, kur sapulcējas vietējās sievietes. Veikalu skatlogus rotā žilbinoša zelta pārbagātība. Te nepārdod tikai rotaslietas, bet arī zelta kroņus, zelta kleitas, zelta matu rotas un zelta krūšturus jeb visu, kas nepieciešams, lai sievieti ietērptu zeltā no matu galiņiem līdz papēžiem. Līdz pat 20. gs. otrajai pusei Dubaija bija zelta tirdzniecības centrs, un te tika apgrozīts milzu apjoms zelta. Piemēram, 1966. gadā no Londonas uz Dubaiju tika nosūtīti četri miljoni unču zelta. Tolaik gan izdevīgākā vieta, kur tirgoties ar zeltu, bija Indija, kurā zelta importam bija uzlikts liegums, tādēļ cena bija divtik augsta. Emirātu tirgoņiem tik un tā gāja ļoti labi.
Expo 2020 Dubai – vērienīga inovāciju parāde
Divas dienas sava ceļojuma esmu rezervējusi Expo 2020 izstādei. Tas nav daudz, taču esmu nolēmusi pirms tam ievākt informāciju un apmeklēt vien tos paviljonus, kas šķiet interesantākie. Izstādi veido trīs tematiskie bloki – Ilgtspēja, Mobilitāte, Iespējas –, un tai ir trīs ieejas. 192 valstu paviljoni ir ierīkoti 438 hektāros, kas sākumā šķiet ļoti daudz.
Taču ienākot noorientēties nav grūti, un izpētes darbs var sākties. Dažas valstis nomā paviljonus, savukārt citas tos būvē no nulles, tādēļ izstādē skatāmi īsti arhitektūras brīnumi. Tā vispār līdzinās arhitektūras sacensībām, kurās katra valsts cenšas piesaistīt apmeklētāju uzmanību ar vizuāli krāšņāko un tehnoloģiski attīstītāko paviljonu.
Valstis visbiežāk izmanto lāzeršovus, projekcijas un 3D ekrānus, lai prezentētu sevi pasaules izstādē. Protams, liela nozīme ir budžetam, taču galvenais mērķis ir apmeklētājus iepazīstināt ar katru valsti, tā ka bez radošuma nekur. Ir grūti ieteikt konkrētu paviljonu, jo cilvēku gaumes un intereses atšķiras. Parasti apmeklētāji sākumā novērtē savas valsts paviljonu un tad pievēršas tuvākajiem kaimiņiem. Tehnoloģisko un informatīvo aspektu ziņā manā topā ir Spānijas, Krievijas un Nīderlandes paviljoni. Arī Austrālija, Singapūra, Saūda Arābija, Jaunzēlande, Čehija un Itālija ir līderu vidū pēc dažādiem kritērijiem.
Apskati tīmekļa vietni VirtualExpo.world un izvēlies, kurus paviljonus apmeklēt. Lapā pieejama 360 grādu ekskursija pa norises vietu, virtuālās pastaigas gida pavadībā un daudz iespēju mijiedarboties.
Vairāk par Dubaiju uzzini Baltic Outlook.