Saules pielietas pludmales, debešķīgs ēdiens un Vidusjūras dzīvesstils – tā ir elegantā metropole Barselona. Baltic Outlook žurnālists Džeimss Teilors atklāj, kur meklēt Barselonas slepenos dārgumus.
Atrodos populārākajā smilšu strēlē visā Barselonā – Barselonetas pludmalē. Taču šādu skatu bieži negadās redzēt. Jau trešo reizi šonedēļ esmu atminies šurp uz rīta peldi un atklājis slepenu pasauli, kas ir pavisam pretēja Barselonetai dienā, kad par to spieto pūļi un atpūtnieki medī aukstu alu, mohito un pludmales segas. Gandrīz trīs gadus dzīvojot Barselonā, es novērtēju šos retos mirkļus – tik rāmus, klusus un nesteidzīgus. Tā kā Eiropas durvis vien tagad tiek vērtas vaļā un Barselonā ierodas tikai daļa no ierastā tūristu skaita, šādus mirkļus varu piedzīvot biežāk nekā jebkad.
Zaļais pārgājiens
Bieži vien cilvēki maldīgi uzskata, ka Barselonā nav zaļo zonu, taču tā nav patiesība. Barselonieši ir aktīvi un labprāt pavada laiku dabā draugu lokā. Protams, pludmale ir loģiska izvēle, taču nākamās dienas rītā es tās vietā izvēlos pavadīt laiku Barselonas karstākajā aktivitāšu punktā – kalnos. Dodos uz ziemeļiem, krustu šķērsu čāpodams pa Eixample ielu režģi, un tēmēju uz slaveno Tibidabo kalnu. Kāpiens tajā vietējiem ir kā rituāls, kas ļauj izkustēties no mājas un apbrīnot fantastiskus skatus uz pilsētu, kas slejas kalna pakājē. Arī pilsētas viesiem tā ir izcila iespēja apskatīt Barselonas pilsētvides un plašo dabas teritoriju miksli.
View this post on Instagram
Daudzi, iespējams, to nezina, taču Barselonas kalni veido Serra de Collserola nacionālo parku. To uzskata par Barselonas plaušām, un parka 8000 hektāros ir ierīkotas kolosālas pastaigu takas. Vieglākā un iecienītākā ir Carretera de les Aigues taka jeb “ūdeņu ceļš”. Grantētā taka vijas gar kalniem un savulaik kalpoja kā piekļuve cauruļu tīklam, kas uz tuvējām mājām piegādāja ūdeni. Mūsdienās sportiski vietējie iedzīvotāji te dodas pabūt dabā un izkustēties.
Lai no kurienes tu nāktu, ja dosies augšup uz kalnu pusi, noteikti uziesi šo taku. Es tajā nokļūstu pēc ilga kāpiena pa kāpnēm, kas iespiestas starp lielām mājām ar augstiem žogiem un bezgalīgiem baseiniem ar skatu uz Barselonu. Kāpju uz takas, pievienojoties velosipēdistu, skrējēju un suņu staidzinātāju pūļiem. Zem mums plešas fantastiska Barselonas panorāma, ko līdz pat okeānam ieskauj zilas, zilas debesis.
Kādu brīdi sekoju ceļam, taču mans dienas mērķis ir Tibidabo. Kādā brīdī nonāku uz citas takas, kas aizved mani kalna galā. Iet ir viegli, un es sekoju taciņai gar ceļa malu, kas vijas līdz pat virsotnei. Slavenais atrakciju parks šodien ir slēgts, tādēļ apkārt valda klusums – vēl kāds reti mierpilns mirklis šajā pilsētā. Apsēžos uz soliņa, lai atgūtu elpu, un apbrīnoju iespaidīgo katedrāli virs manis. Pilsētas viesiem, kas neiebilst pret nelielu treniņu, šis paliks atmiņā kā īpašs piedzīvojums Barselonā.
Laiks vermutam
Ir kāds ieradums, kas ir aktuāls jau kādu laiku, un tā ir la hora de vermut jeb vermuta stunda. Viens no iecienītākajiem veidiem, kā pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni pilsētā, ir satikties kādā terasē un pasūtīt slaveno Barselonas dzērienu – gardu, stiprinātu vīnu ar zālītēm un garšvielām, ko pasniedz atdzesētu un ar ledu, apelsīna šķēlīti un olīvu uz kociņa. Nē, tā nav sangrija, lai gan tumši violetais tonis var likt tā domāt. Tas nav citur Eiropā sastopamais vermuts, ko parasti izmanto martini gatavošanā. Šis vermuts vēsā mierā pārspēj abus minētos dzērienus.
“To dzēra mūsu vecvecāki, un jaunieši tam pat virsū neskatījās. Bet, re, dzēriens atkal ir modē!” stāsta Bar Calders bārmenis Sant Antoni apkaimē. Ir skaista sestdienas pēcpusdiena, un saule spīd starp kokiem, kas rindojas gar ielu. Bārmenis man priekšā noliek nelielu vermuta glāzi un manis pasūtītās sāļās uzkodas – čipsus, olīvas un atvērtu kārbu mīdiju pikantā mērcē. Mans vēders ierūcas, bārmenim pazūdot pārbāztā bāra virzienā, un es pievēršos aromātiskajam vermutam. Pirmais malks allaž ir visatsvaidzinošākais.
View this post on Instagram
Daudzi vietējie uzskata, ka modernākā pilsētas daļa ir Gracia, bet man šķiet, ka Sant Antoni ar to var tīri labi sacensties. Gar apkaimes galveno ielu Carrer del Parlament spieto mūsdienīgu barseloniešu bari. Lielākā daļa rokās tur vermuta glāzi – to Barselonā nu var redzēt bieži. Taču bārmenis jau sacīja, ka pirms 10 gadiem diez vai izdotos pieķert kādu sevi cienošu hipsteru Barselonā dzeram vermutu. Jaunākās paaudzes Spānijā allaž centušās attālināties no skarbajiem laikiem Franko paspārnē, un, tā kā vermuts tolaik bija iecienīts dzēriens strādnieku šķiras vidū, tas nekad jauniešiem nebija interesants. Taču pēdējā desmitgadē jaunieši atgriežas pie savām saknēm, un nu vermuts ir neatņemama Barselonas sastāvdaļa.
Vidusjūras dzīvesstils
Barselonā jaušams neatvairāms pilsētas steigas un laiskas Vidusjūras gaisotnes kokteilis. Man šo sajūtu vislabāk izdodas noķert, pavadot vakaru draugu kompānijā pilsētas pludmalē. Gar krastu aizklīstu līdz ēnainajam gotiskas kvartālam, ko pielējusi zeltainā pēcpusdienas gaisma. Tad dodos uz Barselonetu, kuru raksturo šauras ieliņas un augstas ēkas, uz kuru balkoniem jūras vējā žāvējas veļa. Turpinu ceļu līdz pat Bogatell pludmalei, kur sastopu savus draugus. Smiltīs izklājam segas, atguļamies un pļāpājām, vērodami, kā rietošā saule izkrāso debesis rozā un oranžos toņos. Virs ūdens ceļas pilnmēness, ko atblāzma ietonē tumši sarkanu.
Man blakus sēž Elena, jauna sieviete no Argentīnas, kas Barselonā ieradusies pavisam nesen. Viņa skatās mēness lēktu, kājas palikusi zem sevis. “Atbraucu šurp no Parīzes,” viņa stāsta ar argentīniešu akcentu. Kad jautāju, kādēļ viņa ir šeit, Elenai ir grūti sajūtas ietērpt angļu valodā. Taču vārdus viņa atrod: “Enerģijas dēļ. Šīs pilsētas enerģija nav salīdzināma ar citām.” Mēs paliekam pludmalē vēl ilgi pēc saulrieta, mūs ieskauj tumšzila nakts, un no okeāna puses pūš silts vējiņš.
Nākamajā rītā atkal dodos uz pludmali un savu dvieli noklāju blakus bariņam vecu kataloņu. Pamāju tiem bon dia, kamēr viņi aplītī stāv smiltīs un smēķē cigārus. Modernajā Barselonā ir patīkami apjaust, ka šie vīri te ik rītu ieradīsies uz agrā rīta peldi. Pilsētai tiešām ir īpaša enerģija, un te virmo dzīves dzirksts. Šī ir vieta, kur ikvienas var nogriezt savu šķēli Vidusjūras dzīvesstila – kaut vai uz mirkli – un justies kā mājās.
Vairāk par Barselonu uzzini Baltic Outlook.
Teksts: Džeimss Teilors