Vai meklē nākamo aizraujošo galamērķi? Zinām vairākus lieliskus variantus Dienvideiropā, tāpēc esam atlasījuši četras pilsētas izcilām un neparastām brīvdienām.
Kas kopīgs Valensijai, Katānijai, Pizai un Neapolei? Pirmkārt, tās ir Vidusjūras pilsētas, tātad tās vieno izcili laikapstākļi, jūras brīze (arī Pizā ir pludmales), debešķīgs ēdiens un kultūras pārbagātība. Ikviena pilsēta ir kā radīta atpūtai, tā ka sper soli saules virzienā un gatavojies baudīt dzīvi pēc pilnas programmas.
Valensija: zeltainas smiltis un Vidusjūras garšas
Spānijas trešo lielāko pilsētu ir grūti aprakstīt pāris vārdos. Valensijā apvienojušās gadsimtiem senas tradīcijas un futūristiska arhitektūra, tā vienlaikus ir piejūras brīvdienu galamērķis un pilntiesīga Eiropas kulinārijas galvaspilsēta. Valensija ir ļoti mainīga, un tieši tādēļ brīvdienas Spānijā bez ciemošanās šeit nav iedomājamas. Turklāt Valensija zina, kā izklaidēties, tādēļ ka svētki caurvij pilsētas esību.
Valensijas vecpilsēta ir brīnišķīga. Tas ir pamatīgs viduslaiku labirints, ko veido gleznainas ieliņas, paslēpušies klosteri, fantastiski baznīcu interjeri un saules pielieti laukumi, kuros nodoties kafijas pauzēm. Iespaidīgā katedrāle ir jāredz obligāti – tās seno arhitektūras stilu un vēriena kombinācija liks aizrauties elpai. Atļauj sev apmaldīties Barrio del Carmen apkaimē, kurā jaušama gan kristiešu, gan arābu ietekme. Nav daudz citu pilsētu, kas ar tikpat lielu degsmi godā savus viduslaiku torņus, tā ka noteikti apskati Seranos un Quart Gates. Visbeidzot 15. gadsimtā celtās Lonja de la Seda ēkas iespaidīgais interjers pārsteigs ikvienu apmeklētāju.
Valensijā mīt daudz studentu, un tās vēsturi caurvij rūpniecība, tādēļ var teikt, ka Valensija allaž bijusi pilsēta ar skatu uz nākotni. Tās pienesums pasaulei ir vizionārais arhitekts Santjago Kalatrava, kas savai dzimtajai pilsētai dāvājis nudien valdzinošu ēku kompleksu. Mākslas un zinātnes pilsēta ir mūsdienu arhitektūras simfonija un viena no slavenākajām ēkām ne vien Valensijā, bet visā pasaulē. Iespējams, to būsi manījis HBO seriāla Westworld 3. sezonā. Arī Eiropā lielākais okeanārijs L’Oceanogràfic, kurā mīt vesela zemūdens pasaule, ir pārsteidzoša un mūsdienīga celtne.
Runājot par ūdeni, jūra Valensijā allaž ir tuvu. Pilsētas piekraste ir vairāk nekā 20 kilometru gara. Smiltis, panorāmas skati un burzīšanās pludmales tapu bāros to raksturo lieliski. Malvarrosa pludmale šobrīd ir lielā cieņā – tā ir plaša pludmales zona, kurā ierīkotas neskaitāmas ēstuves. Te vari nogaršot nepārspējamu paelju, rīsu ēdienu, kurš radies tieši Valensijā. Casa César El Delfín ir izcila arroceria (kā kafejnīca, taču tajā servē rīsu ēdienus) Malvarrosa, kurā pasniedz visdažādākās paeljas.
Piza: Toskānas virtuve un draudzīgi iedzīvotāji
Pizas tornis ir viens no tiem slavenajiem skatiem, kas iemieso tūrismu, Itāliju, itāļu virtuvi un vienkārši jauku vēsturisko fonu. Un tam ir šādas tiesības, jo, pienākot tornim tuvumā, jāviļas nebūs. Brīnumu laukums (Piazza dei Miracoli), kurā atrodas katedrāle un baptistērijs, ir viens no estētiski saskaņotākajiem arhitektūras kompleksiem pasaulē. Ēku pievilcība ir neatvairāma, un ikvienam uzreiz gribas uztaisīt kādu fotogrāfiju, varbūt pat nostāties klasiskajā un mazliet smieklīgajā pozā, izliekoties par Pizas torņa stutētāju. Taču noteikti velti laiku pašas pilsētas apskatei. Tā ir vidēja izmēra Toskānas pērle, kurā ir daudz vairāk labumu par vienu pašu slaveno torni.
Iesākumam der zināt, ka Piza pavisam noteikti nav tikai vienas dienas galamērķis. Pilsētas senajā centrā rotājas senu baznīcu, ekstravagantu interjeru un izcilu muzeju kaleidoskops. Cauri pilsētai plūst Arno upe, kuras gleznainie piekrastes skati un senie, romantiskie tiltiņi rada burvīgu gaisotni. Pārsteidzošā kārtā par spīti slavenības statusam pati Piza ir salīdzinoši mierīga un nemaz ne tūristu pārpilna. Tas nozīmē, ka varēsi nesteidzīgi apskatīt San Matteo Nacionālā muzeja izcilās itāļu vecmeistaru darbu kolekcijas, un Grafiskās mākslas muzeju Palazzo Lanfranchi, kura uzmanības centrā ir mūsdienu māksla.
Piza savulaik bija varena piejūras pilsētvalsts, kas pārvaldīja pamatīgu Tirēnu jūras daļu un mērojās spēkiem ar Dženovu un Florenci bagātības un ietekmes ziņā. Pilsēta lepojas ar savu vēsturi, kā arī ar piejūras apkaimi, kuru klāj smilšu pludmales, savukārt gar dzīvīgo promenādi rindojas dažādi jūras velšu restorāni. Turpinot jūras tematu, nepalaid garām interesanto Seno kuģu muzeju, kurā izstādīti romiešu un etrusku kuģu vraki.
Tā kā esam Itālijā, ēdiens allaž ir galvenā aktualitāte, un Piza nav nekāds izņēmums. Pizas virtuve, kuras pamatā ir jūras veltes un kura apvieno Toskānas receptes ar vietējo rozīnīti, ko papildina ar vienu no labākajām olīveļļām Itālijā, ir nebeidzama dāvana. Neiekrīti tūristu lamatās ap Brīnumu laukumu, bet atrodi vietējās ēstuves, kurās pasniedz autentisku ēdienu. Pizai raksturīgie ēdieni ir pasta e ceci (makaroni ar turku zirņiem), stoccafisso alla pisana (zivju sautējums ar kartupeļiem un dārzeņiem) un cantuccini (Toskānas mandeļu cepumi). La Ghiotteria un Ristoro pisano ir lieliski tradicionālie restorāni, kur to visu nogaršot.
Katānija: saules apspīdētas pludmales un romiešu mantojums
Neticami skaistais un Eiropā lielākais vulkāns Etna šķietami slejas pāri Katānijai. Šis Sicīlijas pilsētas iemīļotais simbols vienlaikus ir tās postošais kaimiņš. 1669. gada vulkāna izvirdums un tam sekojošā zemestrīce 1693. gadā iznīcināja pilsētu, taču tā atdzima no jauna baroka formā. Mūsdienās Katānija ir nozīmīgs Dienviditālijas rūpniecības un ekonomikas centrs, kurā atrodas UNESCO aizsargāts centrs, ko caurvij spēcīga pilsētas enerģija un pievilcīgs, kontrolēts haoss.
Kā jau ierasts Itālijā, pilsētas sirds ir Doma laukums, kurā atrodas divi pilsētas simboli: Sv. Agates katedrāle, zem kuras atrodas seno romiešu pirts drupas, un simpātiskā strūklaka ar ziloni. Izstaigā ielas nesteidzoties – gar tām slejas senas, greznas ēkas un baznīcas. Arhitekts Džovanni Batista Vakarini pēc 17. gadsimta dabas katastrofām organizēja plašu pilsētas pārbūvi baroka stilā, tāpēc unikālā pilsētas ainava nudien priecē acis.
Palutini sevi ar bezmērķīgu klaiņošanu un uzsūc krāsaino pilsētas dzīvi. Espresso kādā pilsētas laukumā ir obligāts, kā arī noteikti jānogaršo vietējie ielu ēdieni, piemēram, arancini (fritētas rīsu bumbiņas ar dažādiem pildījumiem), cartocciata (sicīliešu pīrāgs) vai iris (fritēta maizīte ar rikotas siera pildījumu). Iegriezies arī dzīvīgajos tirdziņos, kā La Pescheria un Fera o Luni, kuru stendi vai lūst un plīst no jūras veltēm, augļiem, dārzeņiem un sicīliešu produktiem.
Katānijas atrašanās vietai ir lielas priekšrocības, jo tā galu galā atrodas saulainajā Sicīlijā. Apkārtnes apskatei nodoties ir ļoti viegli, un tā ir nudien iespaidīga. Dabas mīļus sajūsminās fantastiskais Parco dell’Etna, kas dāvā iespēju nonākt tuvāk vulkānam un priecāties par nepārspējamiem dabasskatiem.
Vēl vairāk baroka arhitektūras un izcilas joniešu pludmales tevi gaida vēsturiskajā Acireale pilsētā vien neliela brauciena attālumā uz ziemeļiem no Katānijas. Taormina – Sicīlijas atbilde Cinque Terre ciemiem un Amalfi robotajam krastam – arī atrodas vien stundas brauciena attālumā. Tur tevi pārsteigs sicīliešu restorānu sortiments un izcilais senais grieķu-romiešu teātris, kas atrodas krastmalā un paver neaizmirstamus skatus uz jūru.
Neapole: skaistas salas un pasaulslavenas picērijas
Skūteru signalizēšana, āra tirdziņu zumēšana, dakšiņu un nažu šķindēšana picērijās, ostas kuģu taures – Neapole ir īsts orķestris! Lai gan mazliet noskretusi, kontrastu pilna un jaunpienācējiem līdz galam nesaprotama, tā tomēr ir krāsu, garšu un sajūtu eksplozija. Dienviditālijas smagsvars ir galamērķis ar dvēseli. Atliek vien pieņemt pilsētas haotisko pusi un tuvoties tai uzmanīgi. Picas dzimtene nevar būt garlaicīga, un Neapole to pierāda ar uzviju.
Kārtīga tūristu ekskursija sākas vienā no lielākajiem vēsturiskajiem centriem visā Itālijā, kurā saplūst dažādi arhitektūras stili. Senas romiešu drupas slejas blakus baroka baznīcām, šauras, vecas ieliņas šaujas visos virzienos, uz katra stūra var uziet kādu muzeju, pili vai noslēpušos pagalmu. Vai tas var šķist par daudz? Jā. Vai te vajadzētu pavadīt dienu vai divas? Noteikti. Sagatavo sarakstu ar vietām, kuras gribi redzēt, un turies pie plāna, taču nebaidies arī mazliet apmaldīties.
Vecpilsēta kādam varētu šķist pārāk piebāzta, tāpēc naktsmājām ieteiktu izvēlēties kādu klusāku apkaimi. Piejūras Santa Lucia ir vējaina alternatīva – pavisam cita pasaule ar plašām ielām, platu promenādi un smalkām viesnīcām. Netālā Ovo pils ir iespaidīgs viduslaiku Neapoles simbols, savukārt Borgo Marinari ir gleznaina gastronomijas zona, kas ierīkota agrākajā zvejnieku ciematā. Arī Vomero apkaime kalna galā ir lieliska izvēle – tā dāvās brīnumainus skatus uz pilsētu un Neapoles līci.
Cita veida izklaides meklē iespaidīgajā Madre del Buon Consiglio baznīcā. Lai gan ēka pati par sevi ir visnotaļ liela, pārsteigumi slēpjas zem tās. Šeit atrodas aizraujošās San Gennaro katakombas, paleokristiešu apbedījumu vieta pazemē. Turpinot ar drupu tematiku, Neapoles apmeklējums neskaitās, ja neaizbrauc uz netālo Pompeju arheoloģisko parku Vezuva pakājē.
Runājot par kontrastiem, vien īsa brauciena ar kuģīti attālumā no dinamiskā Neapoles centra atrodas paradīzes salas Pročida un Iskija. Tā ir pavisam cita pasaule ar gleznainām pludmalēm, klusiem ciemiem, greznām villām un idillisku Vidusjūras atmosfēru. Slavenā brīvdienu zvaigzne Kapri arī ir pietiekami netālu, tā ka atliec laiku ceļošanai pa Itālijas salām.
Vairāk par autentiskām ceļošanas pieredzēm lasi Baltic Outlook.