Dažas ainas var vērot bezgalīgi ilgi: piemēram, liesmu dejas kamīnā vai cilvēkus cītīgi strādājam. Piemetīšu vēl vienu: zaļumus jebkādā formā. Un tieši tos es medīju veselu nedēļas nogali Amsterdamā.
Piektdiena
“Lai labi garšo!” novēlu jaukajai kundzei, kura biļešu kasē mielojas ar līdzpaņemto siermaizīti, un, patīkama satraukuma vadīta, dodos zaļajā valstībā. Hortus Botanicus ir viens no senākajiem botāniskajiem dārziem pasaulē, vēstures annālēs datēts ar 1638. gadu. Tolaik Amsterdamā nupat bija plosījies mēris, un ārstiem un aptiekāriem bija vajadzīga vieta, kur gatavot ārstniecības līdzekļus no dažādām zālītēm. Mūsdienās šis dārzs ir pašpasludinātu botāniķu un rūdītu Instagram lietotāju templis. Pašreizējais ēku stils (no 1863. gada) atspoguļo romantisma laikmeta spilgtākās iezīmes – celiņu līkloču uzdevums ir likt ikvienam aizmirst par apkārtējās pilsētas esamību. Vieglāk par vieglu! Šajā zaļajā paradīzē ir palmu māja, tauriņu siltumnīca, dīķis, kurā peld milzu karaliskās Viktorijas, bišu stropi, kā arī soliņi pie ūdenstilpnēm, kas tā vien aicina piesēst un iegrimt labā grāmatā. Dodoties prom, nepiemirsti iegādāties kādu sīkumu Hortus suvenīru veikalā kā jauku atmiņu. Ja pārdevējai atdosi informatīvo brošūru, tev pienāksies 10 % atlaide vairumam preču. Patiešām zaļa dzīvošana!
Nākamā pietura pēc pastaigas gar kanāliem: Athenaeum Nieuwscentrum Spui laukumā. Šeit kopš 1969. gada tirgo presi, un 2015. gadā te norisinājās Rīgā izdotā grāmatžurnāla Benji Knewman prezentācija. Kopš tā brīža Amsterdamā vienmēr uzmeklēju Marku, kas Athenaeum atbild par neatkarīgajiem žurnāliem jeb indies. Viņš turklāt ir ļoti viesmīlīgs cilvēks, kurš allaž gatavs savu viesistabu uzticēt tādai indie žurnālu redaktorei kā man. Izzondējusi veikala jaunumus un apmainījusies svaigākajām ziņām par indie pasaulē notiekošo, nolemju padoties un iegādāties grāmatu ar nosaukumu (kāds pārsteigums!) Greenterior: Plant Loving Creatives and Their Homes.
Aiz stūra slejas nupat rekonstruētais veikals HAY. Šis dāņu dizaina zīmols man ir ļoti tuvs: tas ar lepnumu atskatās uz dāņu modernisma laikmetu un dāvā funkcionālas atbildes funkcionālām vajadzībām. Īsas veikala divu stāvu apskates rezultāts: krāsaini pakaramie, trauku dvieļu komplekts un stikla trauks visādiem sīkumiem. Praktiski suvenīri.
Kad pilsētu pārņem rudenīga tumsa, ir laiks vakariņot. Laura, latviete, kas mitinās Amsterdamā, e-pasta vēstulē rakstījusi, ka jāiegriežas The Bird Snack bar (un nevis tāda paša nosaukuma restorānā, kas atrodas otrpus ielai). Saka, ka tur esot dabūjams labākais taizemiešu ēdiens pasaulē. Kad ierodamies, ēstuve ir pārpildīta, kas tikai apliecina iepriekš pausto. Kafejnīcā ir vieta 20 cilvēkiem, tā ka triju cilvēku bariņš ir maksimums. Ja esat lielākā skaitā, labāk pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Mana svaigi gatavotā tom kha kai kokosriekstu–vistas zupa tika pasniegta bez jebkādas čammāšanās un garšoja debešķīgi. Pamatēdienu cenas grozās ap 10 eiro, un ēdamā pietiks diviem, tā ka iesaku nepārspīlēt, kā to izdarījām mēs (un pusi maltītes aiznesām mājās).
Sestdiena
Vakardienas asais taizemiešu ēdiens, uzsildīts mūsu Airbnb dzīvokļa virtuvē, vēlās brokastīs garšo vēl labāk. Esam gatavībā sestdienai Rijksmuseum! Ēka, kas veltīta Nīderlandes vēsturei un mākslai, mūs jau sveicina no attāluma ar lielu plakātu, uz kura attēlots pārsvītrots fotoaparāts, kas aicina telefonu iebāzt kabatā un tā vietā ķerties pie zīmuļa (kampaņas tēmturis ir #startdrawing). Iekšpusē mūs ielenc dažādi savvaļas dzīvnieki. Ziņkārīgs tīģeris, vieds polārlācis un rotaļīga zebra, kurus izcila taksidermista rokas padarījuši mūžīgus, pozē visu vecumu muzeja apmeklētājiem. Lūk, tā var piesaistīt pūli un izaudzināt jaunu Rembrantu paaudzi! P.S. Nepalaid garām slaveno Rembranta The Night Watch augšstāvā.
Varbūt kādus neparastus interjera priekšmetus? Tad tavam ceļam jāved uz The Frozen Fountain. Krāsu plejāde, neticamas formas, dizaineru darbi no visas pasaules, ieskaitot rīdzinieku Germanu Ermiču. Runājot par zaļumiem – te ir filcētas palmas varavīksnes krāsās! Un ar piegādi visā pasaulē, ja nu kas.
Garām pastaigām pa pilsētu ieteicams turpināties ar ilgām un lēnām vakariņām, ideāli, ja kāda vietējā drauga sabiedrībā. Mans draugs Marks no Athenaeum iesaka izgaršot kultūru. Burtiski. Taste of Culture ir ķīniešu restorāns, kas pabaro ballīšu lauvas un ir atvērts līdz trijiem rītā, turklāt te tiek pasniegti izcili tradicionālie ķīniešu ēdieni. Savus 12 punktus atdodu kraukšķīgajai pīlei apelsīnu mērcē. Cenu ziņā mazliet dārgāks par ierastajām ķīniešu ieskrietuvēm, taču 25 eiro vienam cilvēkam par četru kārtu maltīti ir tā vērti.
Svētdiena
Tā kā lidojums gaidāms tikai vēlā pēcpusdienā, varam pagūt radīt vēl kādas pēdējā brīža atmiņas. Sākam ar brokastīm Bar Spek. Šai vietai uzdūrāmies, meklēdami branču, un beigu beigās notiesājām lielas brokastis un pa virsu vēl franču grauzdiņu ar kraukšķīgu cauraudža šķēlīti. Kurš būtu domājis, ka tas tik labi sader ar īrisu un mandelēm!
Marks iesaka pavizināties pa kanāliem ar laiviņu, pat ja tas ir ļoti tradicionāls tūristu izgājiens. “No šāda leņķa pilsēta izskatās pavisam citādi,” Marks mani iedrošina. Un viņam ir taisnība. Sēžamies laivā pie Amsterdamas centrālās stacijas, lai pēc stundas jau trauktos vilcienā uz lidostu. Brauciens divām personām maksā 18 eiro, un tā laikā vari pavērot citādu Amsterdamu. Laivās iekārtotas dzīvesvietas, kurās gozējas atpūtas krēsli un savvaļas augi, tā vien mudina pasludināt sevi par jūrnieku vai jūrnieci un dzīvot, nevienam par neko neatskaitoties, savukārt 16. gs. Amsterdamas bagātnieku nami atklāj stāstus par sen zudušu pasauli.
Raksta autore: Agnese Kleina, vizuālā žurnāliste un grāmatžurnāla Benji Knewman radītāja un redaktore