Neskaitāmas kalnu grēdas un teiksmainas pļavas, Melnās jūras apskāviens un leknā Donavas delta – Rumānijā ir bagātīga skaistu skatu kolekcija.
Lai gan daudzos valsts raisa fantāzijas par vampīriem, Rumānijas vidienē ikvienu gaida gadsimtiem senas paražas un seni klosteri, kā arī viduslaiku Transilvānijas pilis, kurās laiks aizritēs nemanot.
Photo on Instagram
Taču tieši neskartās dabas solījumi vilina lielāko daļu tūristu, kas vēlas pamanīt kādu brūno lāci.
Dzīvīgas pilsētas, kurās virmo kultūra, tikai vairo valsts burvību, savukārt naktsdzīves un gastronomisko baudu piedāvājumi aug ik dienu.
Rumānijā iespēju ir daudz, taču pāris reģionu patiesi izceļas. Īsas brīvdienas Rumānijā vai garāks ceļojums pa visu valsti – lūk, kas ir piedāvājumā.
Bukareste
Rumānijas galvaspilsētā un lielākajā pilsētā Bukarestē dzīvo divi miljoni cilvēku, un tā jau pirms vairāk nekā piecsimt gadiem, 1459. gadā, ieguva karaliskās rezidences titulu.
Pilsētā ir bijušas vairākas vērienīgas pārmaiņas, ko atnesusi vēstures ietekme, un Rumānijas karaļa Karola I laikā tā ieguva iesauku “Mazā Parīze”, kad karaļa vīzija iedzīvināja valsts nozīmīgākos orientierus.
Photo on Unsplash
Pastaiga pa Belle Époque jāsāk Calea Victoriei (Uzvaras avēnijā).
Nacionālais mākslas muzejs, kurā agrāk atradās Karaliskā pils, slejas pie laukuma, kurā risinājās 1989. revolūcijas notikumi.
Tieši pretī tam atrodas izcilais Rumāņu Ateneums, kurā mēģinājumus aizvada Džordžes Enesku filharmoniskais orķestris, un tas jāredz kā no ārpuses, tā iekšpuses.
Photo on Instagram
Lai gan daudzus atpūtniekus vilina milzīgā Parlamenta pils, otra lielākā ēka pasaulē, tā vietā ieplāno Pavasara pils apmeklējumu smalkajā Primăverii apkaimē.
Ekskursijas gida pavadībā sarūpēs daudz dzīvīgāku komunisma ēras atainojumu agrākajā diktatora Nikolajes Čaušesku ģimenes rezidencē.
Pavisam netālu, blakus karaļa Mihaila I parkam, atrodas pilsētas Triumfa arka, kas celta par godu valsts uzvarai Pirmajā pasaules karā un raisa domas par Parīzi.
Photo on Instagram
Taču Bukaresti vislabāk var novērot, sēžot kādā kafejnīcā. Tā ir rosīga metropole ar plaukstošu kulinārijas jomu, pasaules klases specializēto kafiju un dzīvīgiem dārza bāriem, kas ieslēpušies lapotos pagalmos.
Te jauninājumu nekad netrūkst. Tradicionālu rumāņu maltīti ieturi Caru’ cu Bere.
Photo on Instagram
Lai gan tūristu iecienīta, galvaspilsētas senākā alus darītava ir slavena ar pašbrūvēto alu, kura recepte sakņojas 1879. gadā, neogotikas stila rotājumiem un stikla vitrāžām.
Ik vakaru jautrs jauno dejotāju pulciņš te izpilda tautas dejas – arī tevi ielūgs pievienoties!
Photo on Instagram
Pēdējos gados apgriezienus uzņēmusi “jaunā rumāņu virtuve” gardēžiem. Piemēram, Kaiamo, kas pasaules 50 labāko restorānu sarakstā atzīts par “Labāko atklājumu”, radoši piegājis sātīgākajiem vietējiem ēdieniem, izmantojot sezonālas sastāvdaļas, kā rezultātā radītas izsmalcinātas, eksperimentālas maltītes.
Un lieki teikt, ka arī rumāņu vīns ir plaši pieejams. Vietējo vīnogu šķirņu, kā Fetească Regală (‘karaliskā jaunava’) un Fetească Neagră, vīni jābauda ar rumāņu vakariņām vai pusdienām.
Bukovinas krāsainie klosteri
Savā būtībā Rumāniju raksturo stipra ticība un dziļi iesakņotas tradīcijas.
Tās visspilgtāk atklājas slavenajās krāsainajos Bukovinas klosteros, unikālos UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajos 15. un 16. gadsimta kompleksos Ziemeļaustrumrumānijā.
Tie atrodas Sučavas zudečā, vietā, ko pazīst kā dienvidu Bukovinu (ziemeļu Bukovina atrodas Ukrainā), – 1775. gadā Bukovinu anektēja Austrijas impērija, un tad radās tās nosaukums.
Vārds Bukovina ir atvasināts no vācu Buchenland, kas nozīmē dižskābaržu zeme, un tas ir veltījums kalnainajai, mežu klātajai ainavai.
Photo on Instagram
Klosteri lielākoties celti Moldovas valdnieka Stefana Lielā varas laikā kā veltījumi uzvarai kaujās pār osmaņiem, un to ārsienas ir apgleznotas.
Citās pareizticīgo baznīcās parasti apglezno tikai iekšpusi. Bizantiešu mākslas šedevri ļoti detalizēti attēlo reliģiskās ainas, bieži ļoti košos toņos. Freskas ir izturējušas simtiem gadu – cauri kariem, klimata katastrofām un mūsdienu sabiedrības ietekmei.
Mūķeņu un mūku paraža ar koka āmuru, ko dēvē par toacă, dauzīt pa koka siju ikvienam apmeklētājam ir aizraujoša rituālā pieredze – tas ir aicinājums uz lūgšanu, kas pastāvējis kopš laika, kad turki aizliedza zvanīt baznīcas zvanus.
Photo on Instagram
Klosteru nosaukumi ir Arbore, Humor, Moldoviţa, Pătrăuţi, Probota, Saint John the New, Suceviţa un, iespējams, slavenākais Voroneţ klosteris, ko Eiropā dēvē par “Austrumu Siksta kapelu”.
Koši zilo toni, kas rotā tā sienas, dēvē par Voroneţ zilo.
Transilvānija
Photo on Unsplash
Mītu, vampīru un bēdīgi slavenā, asinskārā grāfa Drakulas mājvieta Transilvānija (“zeme aiz meža” latīņu valodā) ir Rumānijas populārākais reģions.
Te rodama vēsturisku vietu un dabas brīnumu pārpilnība, taču tā ir arī ļoti multikulturāls reģions, kurā rumāņi, ungāri un citas tautas līdzās pastāvējušas gadsimtiem ilgi.
12. un 13. gadsimtā sakši noteica šīs provinces kultūru. Viņi šurp ieradās, lai pasargātu Ungārijas Karalistes dienvidu robežas no turku un tatāru mongoļu uzbrukumiem. Sakši te uzcēla pulka nocietinātu baznīcu un citadeļu, kas slejas vēl šobaltdien.
Photo on Facebook
Reģiona vācu nosaukumā Siebenbürgen jeb “septiņas citadeles” ir ievītas atmiņas par aizgājušo laiku.
Labāk saglabājušās pilsētas ir Brašova (Kronstadt), jauka kalnu kūrortpilsēta ar sakšu arhitektūru, elegantā 2007. gada kultūras galvaspilsēta Sibiu (Hermannstadt) ar amizantām “acotām ēkām”, mākslinieciskā Kluža-Napoka (Klausenburg) jeb Transilvānijas neoficiālā galvaspilsēta un pasakainā, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Sigišoara (Schassburg), kurā atrodas pēdējais joprojām apdzīvotais viduslaiku cietoksnis Eiropā un 14. gadsimta zvanu tornis.
Photo on Instagram
Stāsta, ka nežēlīgais 15. gadsimta Vallahijas princis Vlads Tepešs piedzima Sigišoarā 1431. gadā krāsainā namā, kuru var apmeklēt arī šodien.
Vēsturē viņš iegājis ar iesauku “Vlads uzdūrējs”, un šis tēls iedvesmoja Brema Stokera fantāziju romānu “Drakula”.
Photo on Instagram
Stokera grāmata vairoja tādu vietu kā klints korē uzbūvētās Branas pils popularitāti. Tā piesaista pūļus, kuri kāro sajust biedējošās mistērijas vēsmu, lai gan Tepešs nekad šeit nav dzīvojis un pats Stokers savu kāju nav spēris Transilvānijā. Leģenda vai ne, ir vērts te atbraukt, un tieši nesezonā nebūs jāstāv garās rindās.
Photo on Instagram
Noteikti nevajag laist garām septiņus ciemus – sešus sakšu un vienu sekleru –, kuri veido kopīgu UNESCO kultūras areālu, pateicoties unikālajām nocietinātajām baznīcām un īpašajām amatniecības tradīcijām.
Ieliec punktiņu kartē un piestāj Biertan, Viscri, Saschiz vai Prejmer, kuras uzskata par skaistākajām.
Karpatu kalni
Rumānijā atrodas pēdējie pirmatnējie meži Eiropā, tamdēļ te ir dažādas ainavas, flora un savvaļas dzīvnieki, – īsta nirvāna dabas un piedzīvojumu mīļiem.
Valsts nacionālie un dabas parki piedāvā visdažādākās aktīvās atpūtas iespējas: trekingu, klinšu kāpšanu, jāšanu, kalnu riteņbraukšanu, laivošanu, dubļu vulkānu un ledus alu apskati un daudz ko citu.
Photo on Instagram
Karpatu kalni, kas puslokā ieskauj Transilvāniju, ir 400 dažādu zīdītāju sugu, tostarp karpatu ģemzes, mājvieta, kuras, kā vēsta, te mitinās jau kopš aizvēstures.
Te atrodas arī lielākā daļa (ap 60 %) brūno lāču Eiropā. Lāci šeit sastapt var gandrīz vai ik dienas, un tie mēdz ieklīst kā iecienītos kalnu kūrortos, tā ļaužu mājās. Tas būs aizraujošs, nekaitīgs un jautrs piedzīvojums – tikai nemēģini lāčus pabarot!
Photo on Instagram
2544 metrus augstā Moldovjanu ir augstākā virsotne Rumānijā. Tā atrodas Fegeraša kalnos, augstākajos un iespaidīgajos dienvidu Karpatos.
Moldovjanu ir vien mazliet augstāka par Negoiu un Viştea Mare virsotnēm šajā pašā kalnu grēdā, tā ka te var izdoties interesants vairāku dienu pārgājiens.
Photo on Unsplash
Esot tur, noteikti izbrauc pa izcilo Transferegaša ceļu, kas šķērso visu teritoriju. Raidorganizācijas BBC raidījums Top Gear to atzinis par labāko ceļu pasaulē – tas ved 2042 metru augstumā līdz gleznainajam Balea ledāju ezeram.
Ceļš ir atvērts no jūnija vidus līdz oktobrim, taču pirms došanās ceļā pārliecinies divkārt, jo tas reizēm uz laiku ir slēgts.
Photo on zetea
Izmanto iespēju nodoties nesteidzīgam ekotūrismam senajos kalnu ciemos, kuros joprojām praktizē tradicionālo amatniecību.
Ieplāno pāris dienu atpūtu kādā viesu namā, kurā īpašnieki audzē paši savu pārtiku un kur gardas lauku maltītes un plūmju brendijs ir pats par sevi saprotams. Par ţuică vai pălincă dēvētais dzēriens ir 40–50 grādu stiprs – esam tevi brīdinājuši!
Ja esi nolēmis veikt tādu kā svētceļojumu, dodies pa nesen atklāto Via Transilvanica taku (1400 km), kas atklāj Transilvānijas lauku teritorijas un vairāk.
Photo on Instagram
Donavas delta
Donavas izteka atrodas Vācijas Melnajā mežā, un tā ietek Melnajā jūrā Dobrujas reģionā, kurā upe veido vislabāk saglabājušos grīvu un lielāko upes mitrāju visā kontinentā.
Donavas deltas biosfēras rezervātā mājo vairāk nekā 300 putnu sugu, tā ka putnu mīļotājiem tā būs īsta paradīze.
Arī šī ir UNESCO Pasaules mantojuma teritorija, kurā vari vērot lielāko balto un Dalmācijas pelikānu populāciju Eiropā.
Photo on Instagram
Dobrujā ir trešā lielākā bioloģiskā daudzveidība pasaulē (vairāk nekā 5500 augu un dzīvnieku sugu) aiz Austrālijas Lielā Barjerrifa un Ekvadoras Galapagu salām, un vairāk nekā 5000 kvadrātkilometru teritorijā viļņojas upes, zaļojoši kanāli, purvi, ezeri un niedru salas.
Agros rītos skats, kā putnu bari saullēktā paceļas gaisā virs salmu kūļiem, vītoliem un ozoliem, ir vienkārši neticams. Ko tādu redzēt tuvplānā ir sapņa piepildījums.
Photo on Instagram
Reģionu veido trīs estuāra kanāli – Chilia ziemeļos, Sulina pa vidu un Sfantu Gheorghe dienvidos –, un viesi var doties ekskursijā un braucienā ar kuģīti no blakus pilsētām (Tulcea ir lielākā no tām un teicams sākumpunkts) vai atklāt to Donavas upes kruīza laikā.
Iespēja pavadīt vismaz trīs dienas, apbrīnojot nesalīdzināmo teritorijas mieru, ir patiesa privilēģija.
Šeit jānogaršo tradicionālās maltītes, kā borščam līdzīgas zivju zupas, piemēram, storceag no sama un stores, vai grilēta zivs gardā, asā ķiploku mērcē mujdei.
Photo on adihadean
Uzmanies, ka neuzķeries uz āķa!