Vasarā uz Slovākijas kalnaino daļu tūristi dodas gleznainu ainavu un spirdzinoša gaisa medībās, savukārt ziemā nododas slēpošanas priekiem. Tāpat te notiek neparastas lietas, piemēram, kartēs tiek līmētas pastmarkas, kā arī dažādos pārsteidzošos veidos tiek pārnēsātas smagas nešļavas. Uzjundījām ziņkāri? Tad lasi tālāk, lai visu uzzinātu.
Tatru Nacionālais parks
Augstie Tatri vēstures hronikās pirmoreiz minēti 16. gadsimtā, kad pētnieki pievērsās šo kalnu un vietējās dabas izpētei. 1615. gadā tika sasniegta Kežmarský štít virsotne (2556 m), viens no piecpadsmit kalnu grēdas augstākajiem punktiem, un šis sasniegums tika rūpīgi dokumentēts. Augstie Tatri ietilpst Tatru Nacionālajā parkā, tamdēļ noteikti jāpievērš uzmanība apmeklētājiem paredzētajiem noteikumiem. Ir stingri aizliegts peldēties kalnu ezeros, barot dzīvniekus, sliet teltis un vākt jebkurus augus. Trokšņošana un atkritumu izmešana atļauta vien īpaši norādītās vietās. Pastaigājoties pa takām, nepiemirsti, ka spert soli ārpus tām arī nav ļauts. Tas ir tikai tavas drošības labad, turklāt, neievērojot šo noteikumu, riskē, ka glābšanas dienesta vai parka darbinieki tev uzliks sodu. Darbinieki kalnos ir manāmi gana bieži, arī mēs vienu šādu palīgu sava ceļojuma laikā sastapām. Pie viņiem droši vari vērsties ar lūgumu pēc padoma vai palīdzības.
Maršruti un naktsmājas
Galvenais Augsto Tatru transporta mezgls ir Poprada, pilsēta, kas atrodas 15 km attālumā no kalniem. Obligāti izplāno savus kalnu pārgājienus jau laikus un izvēlies piemērotākos maršrutus. Vilciens no Popradas stacijas tevi nogādās kalnu ciematā, kur sākas tūristu takas. Kopumā ap Tatriem izvietotas ap piecpadsmit pieturu, kuras kalpo par sākumpunktu gājienam vai kāpienam. Katrā pieturā atradīsi informatīvos stendus, veikalus, kafejnīcas un suvenīru veikalus. Vilcieni kursē no sešiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, un biļešu cena ir atkarīga no attāluma starp pieturām. Pieejami arī autobusi, bet šādi braucieni nav salīdzināmi ar traukšanos vilcienā pa kalniem. Daudzi ceļotāji izvēlas palikt Popradā un braukt uz Tatriem katru dienu, taču arī kalnos ir netrūkst apmešanās iespēju.
Stāsts par cilvēkiem, kuri varēja
Tā kā Augstajos Tatros nav trošu vagoniņu infrastruktūras, šajā reģionā ir saglabājies kāds īpašs un rets arods. Piegādes uz kalnu namiņiem visa gada garumā tiek veiktas kājām – lai tā būtu pārtika, alus, būvmateriāli vai jebkas cits. Vienas kravas rekordsvars ir 207 kg, savukārt vidējais svars – „tikai” 120 kg. Nesēji uzveļ nastu plecos un dodas ceļā. Viņi strādā visos laika apstākļos – lietū, vējā un sniegā. Darbs ir vienkārši jāpadara, un tas arī tiek padarīts. Viens no nesējiem ir 76 gadus vecs. Viņš šim arodam pievērsās pirms 45 gadiem un turpina to darīt vēl šodien.
2452 baudas metri
Mūsu sarakstā pirmais bija kāpiens Slavkovský štít (2452 m). Saskaņā ar norādēm Stary Smokovec dzelzceļa stacijā mērķa sasniegšanai nepieciešamas piecas, sešas stundas. 7.30 no rīta, kad devāmies ceļā, daudzi jau bija mums priekšā – mēs pavisam noteikti nebijām pirmie, kas todien grasījās tikt līdz pašai augšai. Ceļš iesākumā vijās cauri mežam, taču ātri vien kokus nomainīja klinšaina taka. Tuvojoties virsotnei, vējš arvien pieņēmās spēkā, turklāt pūta no visām pusēm, tādēļ šķita, ka tas ir pilnīgi nevaldāms. Tomēr četru stundu laikā mums izdevās sasniegt Slavkovský štít, un ainava bija vislabākā balva, ko varētu vēlēties.
Ezera maģija
Mūsu nākamais mērķis bija Popradske Pleso viesnīca. Tā atrodas 1494 metru augstumā pie ezera ar tādu pašu nosaukumu, kas ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Slovākijā. Naktsmītne atrodas daudzu kalnu taku krustcelēs, tāpēc to ir grūti nepamanīt. Tā ir ne vien izcila vieta, kur atgūt spēkus pēc gara gājiena, bet arī piemērots atspēriena punkts kāpienam Rysy vai Kôprovský štít spicēs. Interesanti, ka ikvienam kalnu namiņam ir sava pastmarka, un ceļotāji mēdz tās kolekcionēt un līmēt kartēs vai uz citiem priekšmetiem.
Kāpiens Rysy spicē
Ja tavs mērķis ir rast iekšēju mieru, veldzējoties iedvesmojošās tālēs, iesakām uzsākt ceļu uz Rysy virsotni pavisam agri no rīta – kamēr citi vēl guļ. Lai iegūtu kārtīgu handikapu, ir vērts sākt stundu pirms saullēkta. Galvenais noteikums, kas jāņem vērā, ir gatavība aukstam laikam, it sevišķi tad, ja dodies ceļā agri no rīta. Noteikti paņem līdzi siltu drēbju kārtu. Saskaņā ar norādēm kāpiens Rysy no Popradske Pleso ir trīsarpus stundu ilgs. Maršruts sākumā līkumo cauri mežam, un lielākā daļa taku ir ēnainas, tā ka par pārkaršanu vari nesatraukties. Tuvojoties pašai virsotnei, slīpums ir pamatīgs, taču par grūtībām tiksi atalgots ar neaizmirstamiem skatiem, un no tādas pieredzes atteikties ir neiespējami.
Rakstu publicēšanai airBaltic blogam sagatavojis Vladislavs Klimovs.